Valdība steigšus sadalījusi 53 miljonus eiro 'Vienotības' un ZZS vadītajām pilsētām  (60)

13.oktobra sēdē valdība nolēma valdības izdevumus uz tuvākajiem gadiem palielināt par 53 miljoniem eiro, šo naudu piešķirot deviņām lielajām pilsētām. Uz valdības galda izmaiņas Eiropas struktūrfondu finansējumā nonāca pēkšņi, un arī noteikumu pēdējā redakcija bija tapusi nevis valdībā, bet gan koalīcijas padomes darba grupā, norāda raidījums.

Pašvaldību lielās vajadzības nolemts risināt ar unikālu finanšu risinājumu - virssaistības. Virssaistības, tā ir it kā valsts nauda, kuru paredzēts prasīt no Eiropas, bet no Eiropas to nedabūs. Parasti plānošanas periodā valsts rēķina, ka no Eiropas saņems konkrētu naudas summu. Rēķinot, ka kādu daļu no šīs summas neiztērēs, ir ieplānotas nelielas virssaistības. Parasti tie ir 10%, bet šajā gadījumā, lai izdabātu pašvaldībām, tika pieņemtas virssaistības 25% apmērā, norāda raidījums.

Virssaistības garantē valsts. Ja netiek iztērēts viss Eiropas struktūrfondu līdzfinansējums, tad uz tā rēķina virssaistības dzēšas. Ja apgūst visu Eiropas naudu, tad virssaistības kļūst par valsts budžeta problēmu. Taču lielās pilsētas līdz šim ar struktūrfondiem strādājušas teicami, līdz ar to cerības, ka tās neiztērēs visu, ko piešķirs, esot mazas.

Valdība vienbalsīgi atbalstīja lielo pilsētu prasību, lielajām pilsētām nākamos 5 gadus garantējot 260 miljonu tēriņus. Raidījums norāda ka lielās pilsētas, izņemot Rīgu un Rēzekni pārvalda mēri no valdības partijām. Ventspilī, Liepājā, Jelgavā un Jūrmalā pie varas ir ZZS. Daugavpilī, Jēkabpilī un Valmierā "Vienotību" atbalstošas partijas. Tikmēr kāds valdošās koalīcijas politiķis, kas nevēlējās minēt savu vārdu, "Nekā personīga" atklājis, ka neizpildīt lielo pilsētu mēru prasības nebūtu bijis iespējams, jo ZZS draudējusi tādā gadījumā boikotēt budžetu.

Tikmēr Latvijas Bankas pārstāvis Edvards Kušners uzskata, ka valdība sāk uzvesties kā Aigara Kalvīša laikos, kad lielāko interešu lobisti budžetu izplēta pēc savām vajadzībām, neraugoties uz to, vai valsts tēriņus var vai nevar atļauties.

"Valdības lēmums nozīmē, ka, izmantojot zināmas manupulācijas, ir piešķirti 53 miljoni lielo pilsētu vajadzībām un šai naudai nav segums ne no valsts budžetu ieņēmumu puses, ne arī no struktūrfondiem," raidījumam sacīja Kušners.

Kušners arī uzskata, ka, izvēloties virssaistības kā finanšu avotu, valdība paver pandoras lādi. Tagad katrs, kam nav slinkums, prasīs Eiropas naudu uzzīmēt virtuāli lielākā apjomā, nekā tā ir. Mazie attīstības centri jau arī sniedz projektu par 21 miljonu palielināt tiem iezīmēto 100 miljonu Eiropas naudu, norāda raidījums.