Zolitūdes traģēdijas izmeklēšanas komisijas darbs bijis neobjektīvs, pārmet Dālderis  (30)

To viņš apliecina komisijas vadītājam Ringoldam Balodim (NSL) nosūtītā paziņojumā.

Dālderis citē Satversmes komentārus Baloža zinātniskajā redakcijā: "Ikvienā tiesiskā un demokrātiskā valstī darbojas nevainīguma prezumpcija, saskaņā ar kuru nevienu personu nevar atzīt par vainīgu [..], kamēr tās vaina nav pierādīta likumā noteiktajā kārtībā." Arī komisijas ziņojuma projektā iekļauts, ka "komisija, pildot savus uzdevumu, ievēro minēto principu, un neviens šajā ziņojumā minētais apsvērums nevar tikt interpretēts pretēji nevainīguma prezumpcijas principam. Šis princips ir saistošs gan komisijai, gan ikvienai valsts amatpersonai, kas izteikusies, izsakās vai izteiksies saistībā ar [..] traģēdiju."

Turklāt komisijas darbības sākumā tika nolemts izvērtēt normatīvo regulējumu un valsts pārvaldes efektivitāti, nevis konkrētu amatpersonu atbildību, skaidro Dālderis.

"Paužu savu politisko pārliecību, ka komisijas darbā šis princips nav ievērots, nosaucot politiķus par vainīgiem bez faktiska pamata. Ievērojot traģēdijas ārkārtējo un smago raksturu, personiski uzskatu, ka nepamatoti apvainojumi pārkāpj Latvijas sabiedrībā pieņemtos ētikas principus," uzsver deputāts.

Dālderis vērš uzmanību uz to, ka līdz šim Saeimas praksē nostiprinājies tas, ka ziņojuma apstiprināšanai nepieciešams visu parlamentārās izmeklēšanas komisijas locekļus atbalsts, savukārt tagad nepieciešams absolūtais balsu vairākums. Tādējādi likumdevējs 2015. gadā esot atzinis praksi, ka Parlamentārās izmeklēšanas komisiju likuma 13. panta pirmā daļa veido ziņojuma spēkā stāšanās procedūru.

"Ja iepriekš komisijas ziņojuma parakstīšana piešķīra tam spēku, parakstot noteiktam tautas priekšstāvju Saeimā lokam, tad šāda interpretācija ir saglabājama arī spēkā esošajā redakcijā, tikai uz šaurāku amatpersonu loku," viņš klāsta.

Dālderis arī atzīst, ka Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisijas darbs ir bijis "neatbilstošs tās mērķim, pārkāpis pēc analoģijas izmantojamās Saeimas Kārtības ruļļa normas par sēžu sasaukšanu, neizsludinot tās, bijis neobjektīvs un mana politiskā pārliecība ir, ka nevaru parakstīt tādu novērtējumu un secinājumus, kas ir pretrunā faktiem un kuru vienīgais mērķis ir politiskā cīņa pret vienu konkrētu cilvēku, kurš nav valsts amatpersona, bet Eiropas Komisijas viceprezidents Valdis Dombrovskis, kurš, kā pierāda komisijas darbs, nevar būt juridisko atbildīgs par notikušo, jo fakti norāda uz pilnīgi citu institūciju un amatpersonu darba nepilnībām."

Dāldera ieskatā komisija var pārvēlēt tās sekretāru, ja tās locekļu vairākums uzskata, ka komisijas sekretāra darbs komisijā pēkšņi ir kļuvis neatbilstošs, taču komisijas priekšsēdētājam nav tiesību uzdot kādam citam deputātam parakstīt protokolu sekretāra vietā.

"Attiecībā uz parlamentārās izmeklēšanas komisijām eksistē jaunāka un speciāla norma," viņš min.

Dālderis arī atvainojas sabiedrībai un traģēdijā cietušo tuviniekiem par deputāta Artusa Kaimiņa (LRA) un vēl dažu parlamentārās izmeklēšanas komisijas kolēģu vietā par "viņu uzvedību, kas, manā ieskatā, ar savu pašmērķīgi politikānisko rīcību aizskar upuru ciešanas un bojāgājušo piemiņu".

Jau vēstīts - ja Dālderis atteiksies parakstīt komisijas galaziņojumu, viņa vietā to varētu uzticēt citam deputātam. Izmeklēšanas komisijas vadītājs Balodis portālam "Delfi" iepriekš norādīja, ka gatavību parakstīt ziņojumu paudis Kaimiņš.

Vienlaikus Balodis gatavs pret Dālderi vērsties Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā par amatpersonas tiešo darba pienākumu nepildīšanu.

Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisija otrdien noslēdza teju gadu ilgu darbu, savā pēdējā komisijas sēdē galīgajā lasījumā apstiprinot galaziņojumu.

Deputāti nolēma, ka par Zolitūdes traģēdiju un tās izraisītajām sekām politiski un morāli atbildīgas ir septiņas personas - bijušais premjers Valdis Dombrovskis (V), bijušie ekonomikas ministri Artis Kampars (V) un Daniels Pavļuts, bijušie Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretāri Anrijs Matīss (V) un Juris Pūce ("Latvijas attīstībai"), Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs ("Saskaņa") un Rīgas pilsētas būvvaldes vadītājs Inguss Vircavs.