Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisijas sekretāra Inta Dāldera (V) rīcība, atsakoties parakstīt komisijas galaziņojumu, ir prettiesiska un vērsta uz komisijas gada darba iznīcināšanu, norāda komisijas vadītājs Ringolds Balodis (NSL).
Iesniegumā Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai Balodis klāsta, ka ne parlamentārās izmeklēšanas komisijas priekšsēdētājam, ne sekretāram nav tiesību neparakstīt ar absolūto balsu vairākumu pieņemtu galaziņojumu, pamatojoties ar politiskiem apsvērumiem/viedokļiem.
"Vienīgā tiesiskā iespēja komisijas amatpersonai neparakstīt protokolu vai galaziņojumu ir procedurāli pārkāpumi, nevis saturiski apsvērumi," uzsvērts iesniegumā, skaidrojot, ka komisijas sekretārs ir administratīvs amats, un sekretāram ir pienākums apliecināt autentiskumu, nevis piešķirtas politiskas veto tiesības.
Baloža ieskatā, neparakstot galaziņojumu, Dālderis ir apzināti apgrūtinājis izmeklēšanas komisijas galaziņojuma iesniegšanu Saeimas Prezidijam, cerībā, ka tādējādi viņš spēs apturēt dokumenta izskatīšanu Saeimā.
"Dālderis ir ar nodomu ļaunprātīgi izmantojis savu komisijas sekretāra amatu, un viņa prettiesiskā rīcība ir vērsta uz komisijas gada darba iznīcināšanu," teikts iesniegumā. Turklāt Dālderis cenšoties ar neētiskām metodēm pasargāt savus partijas biedrus, aizmirstot par savu amata pienākumu pildīšanu, tādējādi pārkāpjot Saeimas deputātu ētikas kodeksa 4., 5. un 11. punktu.
"Dālderis, atsakoties pildīt savus tiešos amata pienākumus, par kuriem gada garumā saņēmis atalgojumu 2700 eiro apmērā, ir pārkāpis Satversmes 18. pantā noteikto, un paša doto, Saeimas deputāta zvērestu, jo savus pienākumus nepilda godprātīgi un pēc labākās apziņas, ievērojot Latvijas Satversmi un likumus," klāsta Balodis.
Viņš skaidro, ka Dālderis var pievienot protokolam savu atsevišķo viedokli, taču kā komisijas sekretārs viņš nav tiesīgs savas subjektīvās attieksmes dēļ vienpersoniski kavēt komisijas darbu.
"Saeimas vēsturē šis ir bezprecedenta gadījums, kas ne tikai degradē 12. Saeimas darbu, bet grauj pilsoņu uzticību demokrātijai kopumā," uzsver Balodis, aicinot izvērtēt Dāldera rīcību, jo pretējā gadījumā šāda rīcība varot kalpot par paraugu citām valsts amatpersonām, palielinot tiesisko nihilismu Latvijas valstī, un sodīt viņu ar bargāko no iespējamiem sodiem.
Jānorāda, ka ceturtdien Zolitūdes traģēdijas izmeklēšanas komisija atcēla Dālderi no komisijas sekretāra amata, šajā amatā ieceļot deputāti Kārli Krēsliņu (NA).
Jau vēstīts, ka Dālderis nolēmis neparakstīt apstiprināto galaziņojumu, norādot uz ētikas pārkāpumiem, nosaucot politiķus par vainīgiem bez faktiska pamata.
Turklāt komisijas darbs ir bijis "neatbilstošs tās mērķim, pārkāpis pēc analoģijas izmantojamās Saeimas Kārtības ruļļa normas par sēžu sasaukšanu, neizsludinot tās, bijis neobjektīvs un mana politiskā pārliecība ir, ka nevaru parakstīt tādu novērtējumu un secinājumus, kas ir pretrunā faktiem un kuru vienīgais mērķis ir politiskā cīņa pret vienu konkrētu cilvēku, kurš nav valsts amatpersona, bet Eiropas Komisijas viceprezidents Valdis Dombrovskis, kurš, kā pierāda komisijas darbs, nevar būt juridisko atbildīgs par notikušo, jo fakti norāda uz pilnīgi citu institūciju un amatpersonu darba nepilnībām."
Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisija otrdien noslēdza teju gadu ilgu darbu, savā pēdējā komisijas sēdē galīgajā lasījumā apstiprinot galaziņojumu.
Deputāti nolēma, ka par Zolitūdes traģēdiju un tās izraisītajām sekām politiski un morāli atbildīgas ir septiņas personas - bijušais premjers Valdis Dombrovskis (V), bijušie ekonomikas ministri Artis Kampars (V) un Daniels Pavļuts, bijušie Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretāri Anrijs Matīss (V) un Juris Pūce ("Latvijas attīstībai"), Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs ("Saskaņa") un Rīgas pilsētas būvvaldes vadītājs Inguss Vircavs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
