"Es neesmu ne Putina, ne Ušakova algots aģents," Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam "de facto" norādījusi arhitekte Zaiga Gaile, kurai tiek pārmests, ka viņas iebildumi pret Okupācijas muzeja jauno piebūvi, iespējams, ir saistāmi ar personīgu ieinteresētību Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) pārveidē par Latvijas pēckara un mūsdienu mākslas muzeju.
Kā svētdien vēsta LTV, ēkai Strēlnieku laukumā veltīti tādi apzīmējumi kā Ļeņina zārks, rēta pilsētas sejā, melnā pērle. Sākotnēji tā kalpojusi kā Latviešu sarkano strēlnieku muzejs, ko atklāja par godu Ļeņina 100. dzimšanas dienai. Atjaunotās Latvijas vēsturē pavīdēja ideja monolīto būvi nojaukt. Taču vēlāk - to pārbūvēt.
Pirms vairāk nekā 14 gadiem arhitekts Gunārs Birkerts muzejam uzdāvināja "Nākotnes nama" projekta skici. Jaunā veidolā muzejs simbolizētu tumšo pagātni un gaišo tagadni, nākotni. Iepriekš projekta virzību kavēja dažādas tehniskas likstas. Taču nu arhitektes Gailes iniciētā sava veida "pretošanās kustība" procesa tālāku virzību padarījusi vēl neskaidrāku, atzīmē "de facto".
"Mums ir lieli kompleksi pret starptautiski atzītām personībām. Man ir arī lieli iebildumi pret Nacionālo bibliotēku. Tas ir viens "Nākotnes nams" un tagad tāds pats ļoti apšaubāmas kvalitātes "Nākotnes nams" otrā pusē. Tad, kad [Ints] Pujāts saka, ka ar Birkertu viss ir saskaņots, es vienkārši tam nevaru ticēt, ka tik slikti var uztaisīt," raidījumam pauž Gaile.
Ēka gan jau zaudējusi savu sākotnējo izskatu, jo, laikā, kad būvēja Melngalvju namu, nācās daļu fasādes nojaukt un ēkas platību samazināt.
Ēkas iespējamās rekonstrukcijas skici radījusi Gailes radiniece un biroja arhitekte. "Ušakova kungs mums solīja, ka ēku mēs varam dabūt. Viņš ir gatavs remontēt," atklāj fonda "Mākslai vajag telpu" valdes priekšsēdētājs Jānis Zuzāns. Universitātes rekonstrukcija izmaksātu apmēram 25 miljonus eiro. Pagaidām gan tam atbalstu nav sniegusi Kultūras ministrija.
Toties tas radījis bažas Okupācijas muzeja atbalstītāju vidū, ka Gaile pārstāvot Rīgas domes vadības intereses. Proti, iebilst Okupācijas muzeja piebūvei, lai, iespējams, vēlāk iegūtu krietni lielāku pārveidojamo būvi RTU..
"Es nezinu, kāda tur ir pretruna. Tā ir pilnīgi cita māja. Tas, ka tur būtu vēl viena tukša māja.... Tā ir brīnišķīga vieta muzejam, kur ir burvīgais Staļinisma dialogs ar pēckara mākslu," pārmetumus noraida Gaile. Viņa uzsver: "nekādā ziņā neesmu pret Okupācijas muzeju. Es neesmu ne Putina, ne Ušakova algots aģents. Mēs iestājamies par to, ka mums ir tik maz modernisma mantojuma saglabājies".
Savukārt Rīgas pilsētas arhitekts Gvido Princis norāda: "Ja runājam par Vecrīgu, tad šī ir centrālā vieta, tā ir Rīgas sākums. Šeit subjektīviem risinājumiem, manuprāt, ir maz iespēju īstenoties."
Rīgas pilsētas arhitekta birojs un Būvvalde ir tās iestādes, ka šobrīd iebilst Okupācijas muzeja piebūvei, kas izmaksātu apmēram četrus ar pusi miljonus eiro.
Proti, Būvvalde nav izsniegusi būvatļauju. Tā dēļ šī projekta attīstītājs - "Valsts nekustamie īpašumi" - iesnieguši sūdzību Administratīvajā tiesā, lai Būvvaldes lēmumu apstrīdētu. "Ja mēs šo procesu velkam, jeb šis process tiek paildzināts un kaut kas tiek mainīts ne tam, kas jau ir apstiprināts, tad būs papildu termiņi un papildu izmaksas. Tad ir jautājums, kas to visu segs un, kas par to atbild?" norāda VNĪ sabiedrisko attiecību speciālists Arnis Blodons.
Savukārt Kultūras ministrija Saeimā iesniegusi likumprojektu, kas liek Okupācijas muzejam un tā iecerētajai piebūvei noteikt nacionālo interešu objekta statusu. Ja to apstiprinās, pašvaldībai kavēt būvniecības sākšanos būs sarežģītāk, vēsta "de facto".
"Acīmredzot ir institūcijas, kas kalpo burtam, un ir institūcijas, kas kalpo idejai. Attiecīgi no tā, kāda nu kuram ir misija, notiek dažādas darbības. Šobrīd, manuprāt, tiek izmantotas dažādas juridiskas nianses, lai kaut kādā veidā šo projektu sarežģītu," pauž kultūras ministre Dace Melbārde (VL-TB/LNNK).
Kā vēsta "de facto", iespējamā finansiālā ieinteresētība un politiskās intrigas norāda uz to, ka jau labu laiku Okupācijas muzeja piebūves projekts nav tikai arhitektu meklējumi pēc vietai atbilstošākā risinājuma.
Arhitekte Gaile raidījumam atklāj, ka šajā procesā esot saņēmusi mutiskus un rakstiskus draudus. Taču "de facto" neizdevās pārliecināties par šo vārdu patiesumu, jo vēstuli Gaile uzreiz pēc saņemšanas esot sadedzinājusi.
Savukārt piebūves skiču autors, arhitekts Gunārs Birkerts raidījumam norādījis, ka diskusijai šobrīd vairs "neesot nekādas saistības ar Okupācijas muzeja arhitektonisko veidojumu, bet tā kļuvusi politiska".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
