Koalīcijas mainīsies, valsts vienmēr būs vērtība - Mūrniece atskatās uz gada laikā paveikto  (66)

Šonedēļ apritēs gads, kopš darbu sāka 12. Saeima. Kas jums šajā laikā bijuši lielākie izaicinājumi?

Šis gads Saeimas priekšsēdētājas amatā bijis ļoti darbīgs, darba apjoms pārsniedza to, ko es un kolēģi gaidījām. Darbs sākās ar valsts budžeta pieņemšanu, bet šā gada sākums - ar prezidentūru Eiropas Savienības Padomē, kas bija ļoti liela atbildība gan parlamentam, gan valstij kopumā.

Prezidentūra bija īpaša arī ar to, ka dienaskārtībā nonāca arvien jaunas prioritātes. Piemēram, gada iesākumā notika uzbrukums satīras žurnāla "Charlie Hebdo" redakcijai, kas dienaskārtībā izvirzīja cīņu pret terorismu. Līdz ar Kremļa agresijas eskalāciju Ukrainā prezidentūras dienaskārtībā īpašu nozīmi ieguva Eiropas Savienības pozīcija attiecībās ar Krieviju, sankcijas pret agresorvalsti un risinājumu meklēšana, lai situāciju normalizētu. Noslēdzot prezidentūru, aktuāli kļuva migrācijas jautājumi. Šā gada laikā dzīve ir bijusi dinamiska gan starptautiski, gan Saeimā.

Kādi uzdevumi Saeimu vēl sagaida?

Centrālais jautājums šā gada nogalē būs valsts budžets 2016. gadam. Esmu gandarīta par būtisko pieaugumu aizsardzības nozarei, iekšlietām, kā arī par soļiem, kas sperti sociālās solidaritātes virzienā - tā saukto solidaritātes nodokli, neapliekamā minimuma, minimālās algas celšanu. Bet šajā ziņā būtu jāseko arī nākamajiem soļiem, piemēram, demogrāfijai, rūpēm par jaunajām ģimenēm, senioriem.

Runājot par ārpolitiku, prioritāšu skaitā ir Baltijas un Austrumeiropas reģiona drošība. Strādājam kopā gan ar saviem tuvākajiem kaimiņiem ES, gan stratēģisko partneri ASV. Ar Igaunijas un Lietuvas parlamentu vadītājiem izveidojusies laba sadarbība - vienojāmies par kopīgu nostāju starptautiskās platformās, runājot par Ukrainu, Krimas aneksiju, sankcijām. Svarīgi, lai no starptautiskās dienaskārtības, kur priekšplānā izvirzās Sīrija un migrācijas jautājumi, nepazustu Ukraina.

Ar Baltijas valstu un Ziemeļvalstu parlamentu pārstāvjiem nākamā gada februāra sākumā dosimies kopīgā vizītē uz Ukrainu, lai meklētu iespējas, kā palīdzēt Ukrainai īstenot nepieciešamās reformas.

Ukrainas un mūsu valsts vēstures mācības liecina, ka cilvēki aizstāvēs savu valsti, ja viņu acīs tā būs vērtība. Tāpēc svarīgi, lai Latvijas valsts - nacionāla, demokrātiska, eiropeiska - ir vērtība, par kuru mēs visi iestājamies.

Kā panākt, lai cilvēki valsti uztver kā vērtību?

Tā nav kāda viena, reiz paveicama lieta. Cilvēkiem ir jājūt, ka valsts pastāv, lai nodrošinātu viņu vajadzības visās sfērās - sākot ar kultūru, izglītību un beidzot ar sociālo aizsardzību.

Valsts var būt sekmīga, ja mēs savā starpā sarunājamies, ja politiķi sadzird, ko saka tauta, un strādā pēc labākās sirdsapziņas. Man ir svarīgi tikties ar dažādiem cilvēkiem - gan pašvaldībās, gan sociālajos centros, gan Zemessardzē u.c.

Valsts - tā ir paliekoša vērtība, ko mēs nodosim nākamajai paaudzei. Mainīsies politiķi un koalīcijas, Latvijas valsts paliks. Tāpēc politiķiem personiskās ambīcijas būtu jānoliek malā, vienojoties par kopīgām idejām un racionāli strādājot. Hibrīdkara apstākļos svarīga ir politiķu spēja kopīgi strādāt pie prioritātēm. Gatavojoties Latvijas simtgadei, ir laba iespēja novilkt strīpu un sākt ar jauniem sadarbības principiem. "Vienotība" ir nākusi klajā ar savām prioritātēm Latvijas simtgadei, un es augsti vērtēju to, ka "Vienotības" kolēģi izteikuši atbalstu NA izvirzītajai demogrāfijas programmai, pirmā mājokļa programmai. Tas liecina, ka mums ir kopējās prioritātes.

NA idejas Latvijas simtgadei jūs jau izstrādājat?

Darbs notiek. Ja kolēģi šo domu atbalstīs, tad partijas kongresā nāksim klajā ar savu redzējumu. Ceru, ka ar savām prioritātēm nekavēsies arī citas partijas, un būs iespēja virzīt jau kopēju redzējumu.

Vai 12. Saeimas deputātu darbā šā gada laikā jūs esat manījusi darbu ideju vārdā vai tomēr svarīgākas ir savas ambīcijas un politiskie ķīviņi?

Saeimā ir 100 deputāti, viņi ir ļoti dažādi.

Bet kāds ir vairums?

Es ļoti ceru, ka Saeimas deputāti spēs saskatīt lielo mērķi un vienoties par kopīgu redzējumu.

Ja mums būs idejas, kuras ir jāaizstāv un par kurām mēs vienosimies uz Latvijas simtgadi, arī Saeima strādās daudz saliedētāk nekā līdz šim.

12. Saeimas darbības sākums nebija viegls, un to pavadīja dažādi skandāli saistībā ar deputātu uzvedības problēmām. Vai tagad situācija ir uzlabojusies?

Daži deputāti cenšas sev pievērst īpašu uzmanību, iespējams, tas saistīts ar nepietiekamu politisko briedumu. Ja runā par deputātu izdošanu administratīvai sodīšanai - jā, laiku pa laikam šādi gadījumi ir. Saprotami, ka nejauši satiksmes negadījumi var gadīties katram. Ja runā par citiem incidentiem, tad tie ir nopietnāk vērtējami.

Vai jūs atbalstāt iniciatīvu atcelt deputātu imunitāti administratīvajās lietās?

Kopumā, jā. Deputāti nav jāaizsargā vairāk kā citi sabiedrības locekļi. Ja cilvēks veicis administratīvo pārkāpumu, viņam jāuzņemas atbildība un, jo ātrāk viņš var nokārtot sodu, jo labāk.

Bet deputātam ir jābūt paraugam sabiedrībai. Ja administratīvai sodīšanai vairs nebūs nepieciešama Saeimas piekrišana, tad būs gadījumi, par kuriem sabiedrība neuzzinās.

Saistībā ar Latvijas Reģionu apvienības lēmumu virzīt jautājumu par neuzticības izteikšanu jums - kā vērtējat jūsu attiecības ar opozīciju?

Opozīcijā ir trīs partijas, Saeimas prezidijā pārstāvēti divu opozīcijas partiju deputāti. Strādājot prezidijā pie jautājumiem, kas saistīti ar Saeimas darba nodrošināšanu, nav atšķirības starp pozīciju un opozīciju. Ja prezidijā ir atšķirīgi viedokļi, diskutējam tik ilgi, kamēr vienojamies par kompromisu. Es augstu vērtēju to sadarbību, kāda izveidojusies prezidijā.

Pārmetumiem par selektīvu attieksmi nepiekrītat?

Reģionu apvienības pārmetumi ir neracionāli un bērnišķīgi: Saeimas priekšsēdētājs nevar pieņemt vienpersoniskus lēmumus, jo pat procedūra to neļauj. Turklāt prezidijā strādājam pēc konsensusa principa.

Iepriekš norādījāt, ka balsojums par algu palielināšanu nākamgad būs deputātu sirdsapziņas balsojums. Saeima tomēr izvēlējās noraidīt NA ideju. Vai plānots veikt kādas citas reformas saistībā ar veidu, kādā tiek noteiktas deputātu algas?

Sistēma, kā deputātu atalgojums tika noteikts iepriekš - piemaksājot par komisiju sēžu apmeklēšanu - bija ačgārna. Princips, ka deputātu atalgojums piesaistīts ekonomiskajai situācijai valstī, vidējam atalgojumam, ir pareizs.

Vai tieši šobrīd atalgojums jāpaaugstina, ja nebija iespējams paaugstināt medmāsu, skolotāju u.c. algas - uz to katrs deputāts atbildēja ar savu balsojumu.

Kāda ir NA nostāja par savu algu palielinājumu 2016. gadā? Vai frakcija varētu vienoties savu algu pielikumus novirzīt kādam noteiktam mērķim?

Par to vēl lemsim.

Kādā stadijā ir analītiskā dienesta izveidošana Saeimā?

Līdzšinējā Saeimas kanceleja ar šo uzdevumu īsti nebija tikusi galā. Jaunā Saeimas administrācijas vadītāja paudusi apņēmību šo jautājumu iekļaut tuvāko darbu sarakstā. Ceru, ka drīzākajā laikā būs izstrādāta koncepcija.

Analītiskais dienests, piemēram, Lietuvas parlamentā strādā ļoti efektīvi. Diskusijās izskanējis, ka Saeimas analītiskais dienests varētu vērtēt likumus pēc to spēkā stāšanās, cik tie sekmīgi darbojas, kā arī palīdzēt likumu tapšanā, piemēram, ar atzinumiem komisijām vai citu valstu pieredzi.

Cik ilga laika jautājums ir šāda dienesta izveide?

Domāju, tas ir nākamā gada jautājums.

Cik cilvēki šādā dienestā varētu darboties?

Ir iespējami dažādi modeļi. Viens, pieņemot darbā noteiktu skaitu analītiķu. Cits: pētījumi kā ārpakalpojums tiek pasūti par katru specifisko jautājumu. Iespējams, tas būtu piemērotāks variants. Taču konkrētu piedāvājumu sagatavos Saeimas administrācija.

Sabiedrības uzmanību piesaistīja konferenču, apskaņošanas un video tehnikas iepirkumi Saeimas jaunajai mājai. Vai iepirkumu apturēšana neaizkavēs ēkas iekārtošanas termiņus?

Nē. Prezidijs atbalstīja lēmumu, ka iepirkums ir jāpārtrauc, jo radās aizdomas par finanšu plūsmas caurspīdīgumu, atmaksas kārtību. Plānots piesaistīt neatkarīgu ekspertu, kas izvērtētu šo projektu pēc būtības. Nelietderīgi tēriņi Saeimā netiks pieļauti.

Saeimā tiek skatīts nākamā gada budžets. Kā jūs vērtējat solidaritātes nodokļa ieviešanu?

Es to atbalstu. Tas paredz, ka nodokļu maksāšana proporcionāli attiecas uz visiem sabiedrības locekļiem un neviens nav "līdztiesīgāks" par citiem. Tas ir pareizs princips. Tomēr ir jāvirzās uz progresīvo ienākuma nodokli, un solidaritātes nodoklis ir pirmais solis ceļā uz to.

Vai esošajā situācijā valsts var atļauties tā dēvētās deputātu kvotas? Pērn tām tika piešķirti divi miljoni eiro.

Nekad šādus priekšlikumus neesmu iesniegusi. Vadot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju, iesniedzām priekšlikumus komisijas vārdā. Taču deputātiem ir tiesības iesniegt priekšlikumus, un par atbalstu lemj Budžeta komisija.

Kā jūs vērtējat attiecības koalīcijā? Iepriekš tika teikts, ka vai nu bēgļu jautājums vai budžets būs izšķiroši valdības stabilitātei.

Ar vieglu ironiju var teikt, ka valdības stabilitātes zīlēšana līdzīgi kā laimes liešana Jaungadā vai šašliks Jāņos jau kļūst par mūsu nacionālo tradīciju. Ne migrācija, ne budžets šo valdību negāzīs un valdība turpinās strādāt. Kustības politiskajā laukā var kļūt asākas, tuvojoties pašvaldību vēlēšanām.

Šī koalīcija ir ilgtspējīga?

To var vaicāt par katru koalīciju. Politikā jārēķinās ar visām iespējām, Koalīcijas trim partijām katrai ir savs redzējums kādā jautājumā. Ir jautājumi, kur viedokļi ir diametrāli pretēji, piemēram, NA ir pret termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanu, atbalsta vienotu, latvisku skolu sistēmu utt. Atšķirīga nostāja ir arī par migrāciju. Taču arī citām partijām ir atšķirīgs skatījums. Ir normāli, ja katrai partijai ir savs redzējums, koalīcijai ir svarīgi atrast kopsaucēju.

Ja migrācija un budžets nebūs iemesls valdības krišanai, vai pastāv citi apdraudējumi?

NA iestājas par stabilitāti. Bet, lai valdība pastāvētu, tā jāatbalsta visiem trim koalīcijas partneriem. Uz šo jautājumu jāprasa atbilde visiem koalīcijas partneriem.

Vasarā jūs kritizējāt darba grupas, kuras uzdevums būs risināt ar bēgļiem saistītus jautājumus, veidošanu, norādot, ka tā ir novēlota.

Migrācijas jautājums ir svarīgs, - tas ietekmēs to, kāda būs Latvija un mūsu dzīve nākamajos gados. Teicu: labi, ka darba grupa izveidota, bet to bija jāizveido agrāk. Cits jautājums ir par šīs darba grupas piedāvājumu, kas rūpīgi jāizvērtē. Tāpēc nolemts veidot politiķu darba grupu, kas detalizēti vērtēs ierēdņu piedāvājumu.

Tā nav darbības imitācija?

Nē. Politiķiem ir jāpieņem lēmumi, un tiem jābūt izsvērtiem. Politiķi vēlas uzdot papildu jautājumus, saņemt skaidrojumus, izvērtēt ierēdņu piedāvājumu. Politiķi strādās.

Vai, nosakot bēgļu pabalstu 139 eiro apmērā, jums nav bažu par dažādiem noziedzības riskiem?

Svarīgs taisnīguma princips - lai nebūtu tā, ka imigranti saņemtu lielākus pabalstus nekā cilvēki, kas strādājuši Latvijā ilgus gadus. Saņemot bēgļa statusu, tāpat kā Latvijas iedzīvotāji, šie cilvēki varēs pieteikties pašvaldības pabalstiem. Nevienam nerodas jautājums, kā gan Latvijas iedzīvotāji var izdzīvot ar šādiem pabalstiem un staigāt taisnus ceļus.

Kā jūs redzat NA turpmāko attīstību?

NA ir viegli strādāt, jo mūs vieno idejas. NA ir lielāka iekšēja vienotība, salīdzinot ar citām partijām, līdzīgāks redzējums par norisēm Latvijā un valsts attīstību. Turklāt savulaik jūtamā robeža starp "vislatviešiem" un "tēvzemiešiem" ir sen pazudusi. Es augstu vērtēju sadarbību ar kolēģiem NA, kas nākuši strādāt idejas vārdā.

Vai NA ir izdevies atbrīvoties no maksātnespējas administratoru mafijas ēnas?

Es ļoti ceru, ka aizdomas ir noņemtas. Maksātnespējas likums ir Tieslietu ministrijas pārziņā, ministrs ir sniedzis savu redzējumu un priekšlikumus, un šādas iespējas bijušas arī citiem deputātiem.

Kā jūs novērtētu Saeimas pirmo darbības gadu 10 ballu sistēmā?

Par 2015. gada pirmo pusgadu - prezidentūru, ņemot vērā, ka tā bija mūsu pirmā pieredze, es liktu "9". Vienmēr ir, kur augt...

Tomēr arī prezidentūras laikā Saeimā tika skatīti atsevišķi "viltus" jautājumi, pseido problēmas, piemēram, "tikumības grozījumi". Vai tādu nav pārāk daudz?

Ja kādai sabiedrības daļai šis jautājums liekas gana svarīgs, lai par to diskutētu, tad acīmredzot, šai fāzei mums ir jāiziet cauri un ir jādiskutē. Man šajā situācijā svarīgāki šķiet drošības un aizsardzības jautājumi, sociālās lietas, migrācija.