Vietā, kur saduras pašreizējās Purvciema, Pļavnieku un Dreiliņu apkaimes, kādreiz bija Hausmaņa purva austrumu daļa. Tajā daļā, kas tuvāk Rīgas centram, jau sen uzcelts Purvciems, bet tālākajā galā līdz pat 1973. gadam (un faktiski vēl ilgāk) tika bērti dažādi atkritumi. Pēc izgāztuves slēgšanas tie apauga ar zāli un kokiem.
Līdzīga izgāztuve bija izveidojusies pilsētas otrā malā Kleistos.
Ir zināms, ka daudzviet slēgtas izgāztuves rekultivē un ierīko mākslīgus kalnus. Tā tika nolemts darīt arī Rīgā. To, ka Augusta Deglava ielas malā bijušās atkritumu izgāztuves "Dreiliņi" teritorijā kādreiz varētu pacelties slēpošanas kalns, Latvijas presē varēja izlasīt jau 2004. gada sākumā, kad Rīgas mērs vēl bija Gundars Bojārs.
Tagad lielie kalnu stumšanas darbi tuvojas nobeigumam. Mākslīgie pakalni smuki noapaļoti, pārklāti ar izolācijas slāņiem un pat paspējuši apaugt ar zaļu zālīti.
Paliek atklāts jautājums: kā šie kalni tiks nosaukti?
Rīgā jau ir Bastejkalns, Torņkalns, Dzegužkalns, un būtu diezgan loģiski, ja jaunie kalni nestu savas apkaimes vārdu: Dreiliņkalns, Kleistu kalns. Uzreiz būtu skaidrs, kur tos meklēt.
Ja nepatīk šie varianti, piedāvāšu citus. Dreiliņu apkaimē esošais varētu būt Augusta Deglava kalns (iela blakus kalnam) vai Hausmaņa kalns (saistība ar bijušo purvu). Kleistu apkaimē savukārt jau atrodas Bumbu kalns, no kura pretī Bermontam devās Latgales divīzijas karavīri, un tuvējās ielas nosauktas Krišjāņa Berķa, Mārtiņa Peniķa, Teodora Spādes, Eduarda Berklava, Jura Ziemeļa u.tml. vārdos - tātad, ir saistītas ar Latvijas brīvības cīņām dažādos laikos. Vistuvāk jaunajam kalnam ir Atmodas iela: tad varbūt Atmodas kalns?
Tas, ka sociālajos tīklos tiek lietoti dažādu pilotku, kepku, pižiku, ausaiņu u.tml. apzīmējumi, nenozīmē, ka citiem jāākstās pakaļ un jāpieskrūvē šīs galvassegas pašreizējā mēra vārdam. Ne viņš tos kalnus stūmis, ne rekultivācijas projektus izstrādājis. Te neder muļķošanās, un uzskatu, uzskatu, ka jauno kalnu nosaukumiem jābūt latviskiem un korektiem. Mēri nāk un iet, kalni paliek.
Vēl piebildīšu, ka likumā par vietvārdiem teikts, ka vietvārdus Latvijā veido latviešu valodā atbilstoši latviešu valodas normām, kas iekļaujas latviskajā kultūrvidē, sekmē tās vērtību saglabāšanu un attīstību, atbilst latviešu valodas un Latvijas vēstures tradīcijām.