Līdz jauna satiksmes ministra atrašanai viņa pienākumus pildīs Reirs  (14)

Viņa norādīja, ka Matīss jau pirms divām nedēļām, kā arī valdības sēdē otrdien, 3. novembrī, runājis par iespējamību demisionēt. Premjere nolēmusi ministra demisiju prasīt saistībā savlaicīgu valdības neinformēšanu par uzņēmumu stratēģisko attīstību.

Pēc viņas teiktā, ministram arī trūkusi vīzija par kompānijas attīstību. Lai arī Matīss atrasto "airBaltic" investoru publiski bija kritizējis, attiecīgā ieguldītāja piesaiste tik un tā bija viens no Satiksmes ministrijas priekšlikumiem Ministru kabinetam otrdien.

Straujuma par demisijas pieprasījumu ir informējusi Valsts prezidentu Raimondu Vējoni, kā arī paziņos par to koalīcijas partijām.

Vienlaikus Straujuma noliedza, ka "airBaltic" uzraudzībā saskatītu Matīsa ļaunprātību. Ministrs arī esot izdarījis daudz laba, piemēram, autoceļu sakārtošanā.

Premjere gan nav parakstījusi rīkojumu par Matīsa atbrīvošanu no amata, izsakot neuzticību, taču satiksmes ministra pienākumus no 7. novembra pildīs Reirs. Vienlaikus satiksmes ministra amatu valdībā plāno saglabāt "Vienotība".

Savukārt, komentējot, kāpēc iepriekš valdība atteikusies no finanšu konsultanta "Prudentia", bet tagad akceptējusi tā atrasto investora, premjere norādīja, ka Ministru kabinets "Prudentia" pakalpojumiem atteicās saistībā ar konfidencialitātes noteikumu pārkāpumiem.

Vienlaikus viņa apliecināja, ka atrastais investors "airBaltic" kapitālā ieguldīs naudu, nevis, piemēram, lidmašīnas vai citus aktīvus.

Premjere atteicās atbildēt, vai arī kādam citam ministram viņas vadītajā valdībā varētu draudēt demisijas pieprasījumus.

Jau vēstīts, ka Straujuma pieprasījusi Matīsa demisiju, par ko mutiski ministru jau šorīt ir informējusi. Iemesls demisijas pieprasīšanai ir ministra novilcinātās darbības, laicīgi neiepazīstinot valdību ar nepieciešamajām rīcībām valsts nacionālās aviokompānijas "airBaltic" attīstībai, kā arī uzraudzības trūkums par aviokompānijas stratēģisko virzību, tādējādi, iespējams, neizmantojot visas potenciālās iespējas.

"Ministrs ir zaudējis manu uzticību. Uzskatu, ka "airBaltic" uzraudzība ir veikta neapmierinoši," pauda Straujuma.

Atbilstoši Ministru kabineta Iekārtas likumam Ministru prezidents pats var atbrīvot ministru no amata, izsakot neuzticību.

Matīss pagaidām uz telefonzvaniem neatbild.

Tāpat vēstīts, ka valdība sēdē 3. novembrī aiz slēgtām durvīm pēc vairāk neka četru stundu diskusijām akceptēja "Prudentia" atrasto investoru "airBaltic".

Pēc valdības sēdes, Matīss, komentējot savus iepriekšējos iebildumus pret attiecīgā investora piesaisti, pauda, ka jebkurā darījumā ir riski un valdībā par attiecīgo jautājumu diskutēts četrarpus stundas, turklāt Satiksmes ministrijai uzdots nodrošināt visu nepieciešamo, lai akcionāru līgumu riski tiktu noņemti. Savukārt, runājot par savu politisko atbildību šajā jautājumā, ministrs atzina, ka ir daudz domājis un vērtējis, ko attiecībā uz "airBaltic" pēdējos četros gados varēja darīt citādi. "Visi šie lēmumi, protams, kaut kādā brīdī būs jāizvērtē ļoti nopietni," teica Matīss.

Jau ziņots, ka "airBaltic" investora meklējumus piesaistītais "Prudentia" septembrī paziņoja - esot izdevies atrast finanšu investoru "airBaltic" no Rietumeiropas, kas ir gatavs ieguldīt aviokompānijā apmēram 50 miljonus eiro, savukārt valstij būtu jāiegulda 80 miljoni eiro. Tāpat konsultants pauda - ja tuvākajā laikā līdzekļi netiks ieguldīti aviokompānijā, būs liels risks, ka tā nevarēs turpināt veikt maksājumus Kanādas ražotājam "Bombardier" par pasūtītajām lidmašīnām, tādējādi apdraudot līgumu un zaudējot naudu, kas ir samaksāta avansā. Savukārt valdība pēc šiem paziņojumiem no konsultanta pakalpojumiem atteicās saistībā ar konfidencialitātes noteikumu pārkāpumiem.