Matīss pats negrasās demisionēt  (59)

Matīss žurnālistiem trešdien sacīja, ka no rīta Straujuma informējusi, ka prasīs viņa demisiju. Saruna esot ilgusi apmēram pusminūti - kafijas pauzes laikā, un ministru Straujumas rīcība pārsteigusi.

Pēc viņa teiktā, premjere bija neapmierināta, ka Latvijas nacionālajai aviokompānijai "airBaltic" bija tikai viens iespējamais investors un risinājums. Lēmumu gan valdība esot pieņēmusi vienprātīgi. "Diemžēl pēc šī lēmuma, kas tika pieņemts koleģiāli, sekoja šāda rīcība. Droši vien jau vakardien par to varēja paziņot, bet varbūt visi bija noguruši," teica Matīss.

Vienlaikus viņš piebilda, ka bija arī cits risinājums - pārcelt "airBaltic" flotes atjaunošanas termiņus, taču tas būtu finansiāli ļoti neizdevīgi aviokompānijai.

Ministrs arī atzīmēja, ka "pie krēsla" nekad nav turējies un neturas arī tagad, taču pašam demisionēt šādā brīdī būtu gļēva rīcība. "Tādos grūtos brīžos, kad jāpieņem sarežģīti lēmumi, kas ne vienmēr visiem ir patīkami vai apmierinoši, demisija būtu gļēvs veids, kā iziet no situācijas. Tāpēc arī es pats neesmu demisionējis un netaisos demisionēt," uzsvēra Matīss.

Vienlaikus viņš pastāstīja, ka ir jau uzrakstījis iesniegumu par atgriešanos Saeimā, lai turpinātu darbu pie tām prioritātēm, par kurām stāstījis vēlētājiem - ceļi un citi ar satiksmes jomu saistīti jautājumi. Straujumas rīkojums par demisiju gan vēl nav saņemts.

Ministrs savam pēctecim vēlēja veiksmi, uzsverot, ka nozarē ir daudz izaicinājumu -"Latvijas Dzelzceļa" restrukturizācija un vadītāja atrašana, "Pasažieru vilciena" jaunais elektrovilcienu iepirkums, kā arī ģeopolitiskās situācijas ietekme uz tranzīta jomu.

Vienlaikus Matīss preses konferencē izslēdza iespēju, ka varētu tikt iecelts "Latvijas Dzelzceļa" vadītāja amatā - to neļaujot likums par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā.

Savukārt iespēju kādā no nākamajām valdībām ieņemt satiksmes ministra amatu viņš nekomentēja. "Par tālāku politisko darbību neesmu lēmis. (..) Šodien varu pateikt tikai to, ka atgriezīšos strādāt Saeimā," teica ministrs.

Jau ziņots, ka Straujuma pieprasījusi Matīsa demisiju, par ko mutiski ministru jau šorīt ir informējusi. Iemesls demisijas pieprasīšanai ir ministra novilcinātās darbības, laicīgi neiepazīstinot valdību ar nepieciešamajām rīcībām valsts nacionālās aviokompānijas "airBaltic" attīstībai, kā arī uzraudzības trūkums par aviokompānijas stratēģisko virzību, tādējādi, iespējams, neizmantojot visas potenciālās iespējas.

"Ministrs ir zaudējis manu uzticību. Uzskatu, ka "airBaltic" uzraudzība ir veikta neapmierinoši," pauda Straujuma. Plānots, ka no 7. novembra līdz jauna satiksmes ministra atrašanai attiecīgos pienākumus pildīs finanšu ministrs Jānis Reirs.

Tāpat vēstīts, ka valdība sēdē otrdien, 3. novembrī, aiz slēgtām durvīm pēc vairāk neka četru stundu diskusijām akceptēja finanšu konsultanta "Prudentia" atrasto investoru "airBaltic". Aviokompānijā investēs arī valsts, kapitalizējot "airBaltic" aizdevumu Valsts kasē. Tas būs Saeimas lēmums, ko paredzēts pieņemt kopā ar nākamā gada valsts budžetu.

Matīss informēja, ka apstiprinātais investors aviokompānijā ieguldīs 52 miljonus eiro, bet valsts - 80 miljonus eiro. Attiecīgās investīcijas dos iespēju "airBaltic" sasniegt pozitīvu pašu kapitālu aptuveni 60 miljonu eiro apmērā un tādējādi aizņemties finanšu tirgos, nodrošinot tālāko aviokompānijas attīstību.

"Kas attiecas uz valsts naudu - tas sākumā ir aizņēmums Valsts kasē, pēc tam ir jāpieņem lēmums par šī aizdevuma kapitalizāciju. Tas neatstāj iespaidu uz budžeta deficītu tāpēc, ka tas ir ieguldījums kapitālā, un, protams, tas būtiski palielina kompānijas "airBaltic" vērtību," teica Matīss, piebilstot, ka no Eiropas Komisijas par šādām investīcijām iebildumi nebūs.

Pēc Matīsa minētā, attiecīgā privātā investora Latvijā dibināts uzņēmums iegūs 20% "airBaltic" kapitāldaļu, savukārt valstij stratēģiskā investora piesaistes gadījumā būs tiesības attiecīgas akcijas izpirkt. Pie stratēģiskā investora piesaistes strādās darba grupa Satiksmes ministrijas vadībā.

Savukārt, komentējot iepriekš izskanējušo informāciju par dažādiem nosacījumiem, ko investors sagaida no valsts, tostarp iespēju pārdot vairākas Krievijā ražotas lidmašīnas "Sukhoi Superjet", ministrs norādīja, ka par šiem jautājumiem diskusijas turpināsies, strādājot pie akcionāru līguma.

"airBaltic" investora meklējumus piesaistītais "Prudentia" septembrī paziņoja - esot izdevies atrast finanšu investoru "airBaltic" no Rietumeiropas, kas ir gatavs ieguldīt aviokompānijā apmēram 50 miljonus eiro, savukārt valstij būtu jāiegulda 80 miljoni eiro. Tāpat konsultants pauda - ja tuvākajā laikā līdzekļi netiks ieguldīti aviokompānijā, būs liels risks, ka tā nevarēs turpināt veikt maksājumus Kanādas ražotājam "Bombardier" par pasūtītajām lidmašīnām, tādējādi apdraudot līgumu un zaudējot naudu, kas ir samaksāta avansā. Savukārt valdība pēc šiem paziņojumiem no konsultanta pakalpojumiem atteicās saistībā ar konfidencialitātes noteikumu pārkāpumiem.