Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) ir noraidījusi Natālijas Sproģes prasību pret Latviju, informēja Ārlietu ministrijā. Sieviete bija vērsusies tiesā, uzskatot, ka valsts ir pārkāpusi viņas tiesības uz lietas izskatīšanu objektīvā un neatkarīgā tiesā.
Sūdzības iesniedzēja uzskatīja, ka ir noticis Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6. panta, kas nosaka tiesības uz taisnīgu tiesu, pārkāpums, jo tā pati tiesnese, kura bija izskatījusi pret iesniedzējas ģimeni iesniegto civilprasību par zaudējumu piedziņu apelācijas instancē, pirms tam bija lēmusi par viņas ģimenes izlikšanu no dzīvokļa citā civilprocesā, kā arī pieņēmusi vairākus citus lēmumus strīdos starp tām pašām iesaistītajām pusēm.
Atsaucoties uz tās judikatūrā iedibinātajiem principiem, ECT norādīja, ka jautājums par tiesas neatkarību tiek vērtēts gan no subjektīvā, gan objektīvā aspekta. Pirmkārt, tiek vērtēta konkrētā tiesneša personīgā pārliecība vai ieinteresētība lietas iznākumā. Otrkārt, ECT vērtē, vai, izskatot lietu, tika pienācīgā veidā nodrošināts, ka tiek izslēgtas jebkādas pamatotas bažas par tiesas neatkarības un objektivitātes trūkumu.
Tā kā šajā lietā iesniedzēja nebija apgalvojusi, ka konkrētā tiesnese būtu personīgi ieinteresēta lietas iznākumā, ECT vērtēja tikai otro aspektu, proti, vai tiesneses loma un iesaiste lēmuma pieņemšanā lietā par iesniedzējas ģimenes izlikšanu no dzīvokļa radīja pamatotas bažas par viņas objektivitātes trūkumu, vēlāk izlemjot jautājumu par zaudējumu piedziņu. Šādas bažas varētu pastāvēt, ja abu lietu faktiskie un tiesiskie apstākļi būtu ļoti līdzīgi vai tiesnesim abās lietās būtu jāvērtē vieni un tie paši pierādījumi.
Kā norādījusi tiesa, kaut arī visu turpmāko strīdu pamatā bija sākotnējais lēmums par iesniedzējas ģimenes izlikšanu no dzīvokļa, katrā konkrētajā strīdā tiesas secinājumi bija balstīti uz citu pierādījumu izvērtējumu un lietas savā starpā bija pietiekami atšķirīgas. Turklāt tiesa pieņēma savu lēmumu pēc tam, kad tā bija uzklausījusi pušu argumentus atklātā tiesas sēdē.
Visbeidzot, kā norādīja ECT, lietā nekas neliecināja, ka konkrētā tiesnese būtu izteikusi kādus apgalvojumus, kas radītu pamatu uzskatīt, ka viņas lēmumu lietā par zaudējumu piedziņu būtu ietekmējuši iepriekšējie secinājumi par iesniedzējas prettiesisko rīcību. Ņemot vērā šos apstākļus, ECT uzskatīja, ka nebija pamata bažām, ka tiesnesei pret iesniedzēju būtu izveidojusies aizspriedumaina attieksme, un noraidīja iesniedzējas sūdzību kā acīmredzami nepamatotu.
ECT lēmums ir galīgs un nepārsūdzams.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
