Solidaritāte un bailes – lielāko Latvijas pilsētu pašvaldības gatavojas bēgļu uzņemšanai  (24)

Apvaicājot Liepājas, Jūrmalas, Ventspils, Rēzeknes, Valmieras, Jēkabpils, Jelgavas pilsētu un Ogres novada pašvaldības, iezīmējās vairāki problēmjautājumi, par ko pašvaldības uztraucas.

Pirmkārt, vairākas pašvaldības vērsa uzmanību uz valdošo neziņu. Lai gan valdība ir apstiprinājusi patvēruma meklētāju uzņemšanas plānu, virknei vietvaru vēl joprojām nav skaidrs, kas tieši tām būs jānodrošina bēgļiem un ko nodrošinās valsts.

Otrkārt, daļa uzrunāto skaidro, ka pašvaldības teritorijā darba tirgū pieprasīti ir kvalificēti speciālisti, kam nepieciešamas ne tikai latviešu valodas zināšanas, bet arī specifiska izglītība. Savukārt mazkvalificētā darbaspēka vakances ātri tiek "izķertas" jau šobrīd. Treškārt, virkne pašvaldību norāda, ka viņiem nav brīvu dzīvojamo platību, ko bēgļiem nepieciešamības gadījumā piešķirt. Jau šobrīd pašvaldības iedzīvotāji stāvot rindā, lai tiktu pie mājvietas.

Jāpiebilst, ka portāls "Delfi" uzrunāja arī Daugavpils pilsētas pašvaldību, tomēr tur skaidroja, ka atbildes tiks sniegtas, kad valdība izstrādās skaidru rīcības plānu attiecība uz bēgļiem.

Kā ziņots, saskaņā ar Eiropas Savienības Tieslietu un iekšlietu ministru padomes lēmumu Latvijai no Itālijas un Grieķijas būs jāuzņem papildu 281 persona, kurai nepieciešama starptautiskā aizsardzība. Šobrīd kopējais patvēruma meklētāju skaits, kas Latvijai būs jāuzņem divu gadu laikā, ir 531 persona.

Nepieciešamības gadījumā pilsētas dome izmitinās pāris ģimenes, taču Salcevičs uzskata, ka "finansiālajam nodrošinājumam šim mērķim nav jāgulstas uz pašvaldību pleciem". "Finansējuma jautājums ir jārisina valstiski," teic mērs.

"Šobrīd Jēkabpils pilsētā ir iedzīvotāji, kuri man ir konkrēti jautājuši: "Vai bēgļi jau ir pie mums? Jau brauc uz šejieni?" Es aicinu kritiski pieiet publiski dzirdētai informācijai. Šobrīd vēl nav zināms, kad Jēkabpilī tiks izmitināti bēgļi. Nav zināms, cik viņu būs. Nav zināmas adreses, kur izmitināsim. Par to būs jādomā tikai tad, kad šis process reāli notiks," atklāj Jēkabpils pilsētas domes priekšsēdētājs, piebilstot, ka oktobra beigās, kad Valsts prezidents Raimonds Vējonis viesojās Jēkabpilī, diskutējot ar vietējiem iedzīvotājiem par aktualitātēm, patvēruma meklētāju jautājums bija viens no galvenajiem, par ko daudz diskutēts un taujāts.

"Jau tagad plašsaziņas līdzekļos publiskotā informācija apliecina, ka Latvijā ierodas cilvēki, kuru galamērķis nav mūsu valsts, un kuru ģimenes vai kopienas uzturas citā Eiropas valstī. Šādi cilvēki pēc naudas saņemšanas no radiniekiem dodas prom no Latvijas," klāsta Salcevičs. "Es uzskatu, ka visdrīzāk tā arī notiks ar lielāko daļu bēgļu, kuri atbrauks uz Latviju. Mūsu valsts būs pieturvieta ceļā uz citām Eiropas valstīm."

Valmierai ir pozitīva pieredze ar jauniešiem no citām valstīm, kuri te iegūst izglītību, kā arī ar atsevišķiem cilvēkiem, kuri ir izvēlējušies šo pilsētu par savu dzīvesvietu. Viņiem šeit ir arī ģimene un darbs. "Pozitīvie piemēri ir saistīti ar to, ka cilvēki Valmieru par dzīvesvietu ir izvēlējušies apzināti, viņiem ir labas latviešu valodas zināšanas, un viņi ir ieinteresēti latviešu valodas padziļinātā apguvē, viņiem ir atbilstoša izglītība, kvalifikācija un darba pieredze, lai, konkurējot darba tirgū ar vietējiem iedzīvotājiem, atrastu darbu," klāsta Melece.

Kā lielākās problēmas, uzņemot bēgļus, Valmieras pilsētas pašvaldība min bēgļu motivācijas trūkumu palikt šeit, jo Latvija nekonkurē ar pārējām Eiropas Savienības valstīm ne sociālo pabalstu, ne vidējās algas apmēra ziņā. Tāpat šķēršļi varētu būt arī valodas un kultūras nepazīšana. Tāpat domes pārstāve iezīmē augsto konkurenci darba tirgū un to, ka tajā nepieciešami augsti kvalificēti darbinieki.

Viņa informē, ka pēc Nodarbinātības valsts aģentūras datiem, Valmierā tikai piektā daļa no pieejamajām vakancēm attiecas uz mazkvalificēto darbaspēku, turklāt tās ir vakances, kas ļoti ātri tiek "izķertas".

"Tas nozīmē, ka šie cilvēki, kamēr apgūst valodu un iemaņas, nevar konkurēt darba tirgū. Valmieras pilsētas pašvaldība neuzskata, ka tas ir jādara pašvaldībai vai uzņēmumiem, tomēr ir jābūt īpašai bēgļu integrācijas valsts programmai," vērš uzmanību Melece. "Otra problēma, pat ja cilvēks Valmierā atrod darbu, ir dzīvojamā fonda trūkums un augstās īres maksas."

"[Bēgļu] jautājums, protams, regulāri tiek apspriests, tāpēc mēs apzināmies riskus, ko var radīt papildu kopienas, kurām būs grūti iekļauties Latvijas kultūras atmosfērā," skaidro Bartaševičs, piebilstot, ka ir virkne citu problēmu, kurām risinājumu pašvaldība pagaidām neredz.

"Mūsu prioritāte šobrīd ir rūpēties par pilsētas infrastruktūras attīstību, lai motivētu rēzekniešus palikt savā pilsētā, tāpēc bēgļu uzņemšana šo procesu varētu apgrūtināt, jo palielināsies jau tā pieaugošā konkurence darba tirgū," bažīgs ir Rēzeknes mērs.

"Šobrīd tiek risināta problēma, kā piesaistīt jaunus investorus un uzņēmējus mūsu pilsētai, lai samazinātu bezdarbu un nodrošinātu darbu vietējiem iedzīvotājiem. Kā jau minēju, konkurence ir ļoti liela, kā arī tiek meklēts kvalificēts darbaspēks," skaidro Bartaševičs.

Liepājas pilsētas dome identificējusi, ka Sociālais dienests un Izglītības pārvalde būs divas iestādes, kuras pirmās saskarsies ar nepieciešamību reaģēt, ja kāds no bēgļiem par turpmāko dzīvesvietu izvēlēsies Liepāju. "Tas, protams, prasa speciālistu sagatavošanu un speciālu apmācību, ņemot vērā gan valodas aspektu, gan arī kultūratšķirības," uzsver Ķēde.

"Ja jautājums ir par dzīvesvietas nodrošināšanu, tad šāda palīdzība pašvaldībās saskaņā ar normatīvajiem aktiem bēgļiem nemaz nav paredzēta. Nebūtu pareizi bēgļiem piešķirt lielākas sociālās privilēģijas kā vietējiem iedzīvotājiem, kas visu mūžu ir strādājuši Latvijā un maksājuši nodokļus," secina Liepājas domes pārstāve. "Turklāt Liepājas pašvaldība te arī nemaz nevarētu līdzēt, jo tie dzīvokļi, kas ir pašvaldības rīcībā, tiek piešķirti daudzbērnu ģimenēm, sociāli mazāk aizsargātajiem, pēc nopietnām avārijām kā šovasar, kad ēkā Raiņa ielā nogranda sprādziens, kas vairākas ģimenes atstāja bez mājvietas. Uz šiem dzīvokļiem jau šobrīd ir rinda."

Lai gan Ventspils pilsētas vispārizglītojošajās skolās nav nekādu ierobežojumu – skolās var mācīties jebkurš bērns, "tomēr jāņem vērā, ka bēgļiem visdrīzāk ir nepieciešama pastiprināta valodas apmācība, pirms viņi varēs apgūt mācību vielu". "Šībrīža prakse liecina, ka apmācāmajam vajag nepārtrauktu latviešu valodas skolotāja klātbūtni," viņš skaidro.

Ja pašvaldībai būtu jāuzņem bēgļi, tad viena no problēmām varētu būt dzīves vietas. Kā informē Ventspils pilsētas domes izpilddirektors, pašvaldības rīcībā nav brīvu dzīvojamo telpu. Patlaban rindā gaida 50 ģimenes un domei neesot līdzekļu jaunu platību celtniecībai.

"Bēgļi Latvijā tikai palielinās pieprasījumu pēc darbavietām tirgū, bet piedāvājuma nebūs, un tas negatīvi ietekmēs vietējo iedzīvotāju izredzes iegūt darbu," prognozē Ventspils domes pārstāvis. "Latvijas valdība ir apņēmusies bēgļiem nodrošināt viņu kvalifikācijai atbilstošu darbu, bet Ventspils pilsētas pašvaldībai nav informācijas, kā valsts plāno nodrošināt bēgļus ar darbu, īpaši ņemot vērā to, ka pat daudzi Latvijas iedzīvotāji brauc prom no valsts, jo viņu kvalifikācijai šeit nav atbilstoša darba."

"Kā zināms, pašvaldības ar uzņēmējdarbību nenodarbojas, tāpēc par darba vietām un to, kāds varētu būt bēgļu pienesums kā jaunam darbaspēkam, nevaram spriest," viņš atzīst. Arī Ogrē prognozē problēmas ar dzīvesvietu patvēruma meklētājiem.

Uz jautājumu, vai bēgļi varētu būt potenciāls darba spēks novadā, domes pārstāvis stāsta, ka nav vienkārši paredzēt, vai privātuzņēmēji būs gatavi uzņemt darbā bēgļus. Sapožņikovs gan pieļauj, ka lauku saimniecībās papildus darba rokas varētu noderēt.

Krietni mazāk ir darba iespēju mazāk kvalificētiem darbiniekiem ar minimālām izglītības un pieredzes prasībām.

Taču arī šajās darba vietās darba devējs vēlas redzēt darbiniekus ar valsts valodas zināšanām, uzsver domes pārstāve.

Taču, runājot par privātā sektora piedāvājumu dzīvojamo platību īrē, Leite skaidro, ka Jūrmalā tas ir pietiekami plašs dažādās cenu grupās.

"Ikvienas pašvaldības galvenais uzdevums ir rūpēties par savas administratīvās teritorijas iedzīvotājiem. Un mums ir jāsaprot, vai, uzņemot patvēruma meklētājus, netiks pasliktināts mūsu pašu iedzīvotāju stāvoklis," teic Jelgavas pilsētas priekšsēdētājs.

Lai gan valdība ir apstiprinājusi patvēruma meklētāju uzņemšanas plānu, tajā nav skaidri definēta rīcībpolitika vairākos jautājumos, uzskata Rāviņš. "Pašvaldības ir tās, kas šo plānu īstenos dzīvē, sabiedrībā, risinās dažādas situācijas, ko nav iespējams iepriekš paredzēt. Tas ir liels izaicinājums. Joprojām nav skaidrs finansēšanas mehānisms, kā tiks nodrošināta izglītības, valodas apguves pieejamība, sociālā palīdzība un veselības aprūpe."

Tāpat Rāviņš uzsver, ka "valsts pabalstam būtu jābūt pietiekamam, lai sākumposmā patvēruma meklētāji finansiāli spētu apmierināt savas pamatvajadzības, apgūt valsts valodu un veiksmīgi iekļautos darba tirgū".

Patvēruma meklētāju uzņemšana būs liels izaicinājums arī pašvaldības izglītības iestādēm un pedagogiem. "Skolām nav praktiskas pieredzes darbā ar skolēniem, kas pārstāv atšķirīgu kultūru. Jāņem vērā arī valodas barjera situācijās, kad dažādu institūciju speciālistiem būs jārisina bēgļu problēmjautājumi," vērš uzmanību pašvaldības priekšsēdētājs.

Pašlaik Rāviņam radies iespaids, ka valdībai joprojām nav vienota skatījuma uz pieņemtajiem lēmumiem un problēmu risinājumiem. "Citu valstu pēdējā laika pieredze darbā ar patvēruma meklētāju plūsmām rada daudz jautājumu, uz kuriem atbilžu pagaidām nav," secina domes priekšsēdētājs.