Kopš 2007. gada "Rīgas namu pārvaldnieks" (toreiz vēl "Kurzemes namu apsaimniekotājs") pieprasījis dzīvokļa īpašniekiem samaksāt arī par to ūdens patēriņu, kas radies no starpības starp kopīgo ūdens skaitītāju namā un dzīvoklī uzstādīto.
Kā raksta laikraksts, dzīvokļu īpašnieki atteikušies šo starpību maksāt, jo nosprieduši, ka nav taisnīgi maksāt par ūdeni, kas nav ne pielīgts apsaimniekošanas līgumā, ne patērēts. Un turpinājuši maksāt tikai pēc dzīvokļos uzstādīto ūdens skaitītāju rādījumiem. Toties "Rīgas namu pārvaldnieks" uzskatījis, ka dzīvokļu īpašnieki ir parādā uzņēmumam un par laikā nesamaksātajiem rēķiniem sācis skaitīt soda naudu. Iznākumā no 2007. gada līdz 2012. gadam parāds kopā ar soda naudu par abiem dzīvokļiem sasniedzis ap 1100 eiro (771 latu).
Šajos aizvadītajos gados Lauris Ērenpreiss vairākkārt rakstiski prasījis apsaimniekotājam noskaidrot, kur namā pazūd ūdens, proti, kāpēc starp kopīgo ūdens skaitītāju namā un dzīvoklī uzstādīto rodas tik liela starpība. Tāpat rakstiski prasījis novērst ūdens zudumus un pārrēķināt viņam piesūtītos rēķinus.
"Ja apsaimniekotājam ik mēnesi maksāju par nama uzturēšanu, tad taču man ir tiesības prasīt viņam novērst trūkumus," intervijā avīzei stāsta Lauris.
Taču, kā raksta "Latvijas Avīze", par šīm prasībām apsaimniekotājs nelicies ne zinis, turpinot sūtīt jaunus rēķinus.
Dzīvokļa īpašnieks "Latvijas Avīzei" stāsta, ka viņš pat veicis eksperimentu: savā dzīvoklī iztecinājis no krāna 30 litrus ūdens, pēc tam salīdzinājis dzīvokļa skaitītāja rādījumu ar kopīgo ūdens skaitītāju namā. Starpība bijusi 10 litri.
To pašu atkārtojis viņa brāļasievai piederošajā dzīvoklī, bet kopīgais ūdens skaitītājs namā uzrādījis par 9 litriem lielāku patēriņu.
Šī starpība ir lielāka nekā tā, kas ir Ministru kabineta apstiprinātajā kārtībā, kā iedzīvotāji norēķinās par apsaimniekošanas pakalpojumiem, atgādina laikraksts. Tā pieļauj tikai līdz 20% atšķirību starp dzīvoklī uzstādīto un kopīgo ūdens skaitītāja rādījumu namā. Šie ūdens zudumi pēc tam tiek sadalīti vienādās daļās nama dzīvokļu īpašniekiem.
Lauris, kā raksta laikraksts, cīnījies līdz galam, pirms trim gadiem kopā ar brāļa dzīvesbiedri Daci divu dzīvokļu īpašnieku vārdā iesniegdams administratīvā rajona tiesā prasību pret "Rīgas namu pārvaldnieku" par piecu gadu laikā nepamatoti izrakstītajiem rēķiniem.
"Rīgas namu pārvaldnieks" atbildējis ar pretprasību, prasot apmaksāt gan rēķinus, gan soda naudu pilnā apmērā: par abiem dzīvokļiem kopā 1432,56 latus (2038,35 eiro). Tiesai iesniegtajos paskaidrojumos "Rīgas namu pārvaldnieks" atsaucās uz likumu nepilnībām – rēķinu izrakstīšanas brīdī nekur neesot bijis precīzi pateikts, kuram jāmaksā par ūdens patēriņa starpību. Tāpēc apsaimniekotājs balstījies uz vispārējiem taisnīguma principiem, proti, ja namā ūdens patērēts, tad jāmaksā nama iemītniekiem.
"Kad tiesa atzina, ka man tomēr ir taisnība, "Rīgas namu pārvaldnieks" pārsūdzēja spriedumu apgabaltiesā. Bet šā gada sākumā arī tur atzina, ka šādi rēķini bijuši nelikumīgi, Apgabaltiesas lēmumu Augstākajā tiesā tas nepārsūdzēja," intervijā laikrakstam stāsta Lauris Ērenpreiss.