Sestdien, 14. novembrī, 85 gadu jubileju svin Latvijas Romas katoļu baznīcas kardināls Jānis Pujats, kurš daudzus gadus bija Rīgas arhibīskaps – metropolīts.
Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, Pujats dzimis 1930.gada 14.novembrī Nautrēnu pagasta "Pujatos". Viņš mācījies Rēzeknes 1.vidusskolā, Rīgas Metropolijas Romas katoļu Garīgajā seminārā. Ordinēts 1951.gada martā, kalpošanu draudzēs sācis Preiļos. Laikā no 1951.gada līdz 1991.gadam kalpojis 14 dažādās katoļu draudzēs Latvijā.
No 1966.gada līdz 1986.gadam Pujats bijis pasniedzējs Rīgas katoļu garīgajā seminārā. 1991.gadā viņš kļuvis par Rīgas arhibīskapu - metropolītu. 1998.gadā pāvests Jānis Pāvils II viņu aizklāti iecēlis par kardinālu, 2001.janvārī Pujats nominēts par kardinālu, kļūstot par Rīgas Metropolijas Romas katoļu baznīcas kardinālu.
Kardināls Pujats 2010. gada 21.augustā beidza pildīt apustuliskā administratora pienākumus un kā emeritēts (pensionēts) bīskaps devās pelnītā atpūtā. Ticīgo pastorālo aprūpi viņš turpina veikt Rīgas Sāpju Dievmātes draudzē.
Kardināla jubilejas svinības sāksies plkst. 12 ar dievkalpojumu Rīgas Sāpju Dievmātes baznīcā, kuras laikā klātesošos uzrunās pats jubilārs, vēsta portāls "katolis.lv", norādot, ka šo Pujata jubilejas dievkalpojumu solījis apmeklēt arī Valsts prezidents Raimonds Vējonis.
Sarunā ar "Latvijas Avīzi" 2014.gada janvārī kardināls, runājot par sabiedrībai aktuāliem jautājumiem, atzinis, ka "bez Dieva, kas var ieskatīties cilvēka sirdsapziņā, to morāli nepacels. Vienmēr atradīsies priekšroka sev, rīkojoties pēc principa "savs krekls tuvāks". Visi domā, ka laicīgo likumu var apiet. Bet Dieva likumu nevar apiet."
Kardināls laikrakstam arī atgādinājis līdzību par cilvēkiem, kuri sēž pie diviem bagātīgi klātiem galdiem. Taču pie viena sēž neapmierināti, izsalkuši cilvēki, pie otra - visi priecīgi, paēduši. Kas par lietu? Ir tikai viens vienkāršs noteikums - katrs ēd to, ko viņam pasniedz tuvākais, blakussēdētājs. Pie tā galda, kur visi mīl cits citu, katrs dod otram vislabāko ēdienu un visi ir paēduši. Bet pie otra galda - dusmīgi viens uz otru un labāk kaut pats gavēs, bet otram nedos. Un tā visi sēž.
"Tas nozīmē - mīlestības likums, kas ir kristīgajā morālē visaugstākais, visu atrisina. Ja šis Dieva un tuvākmīlestības likums ieietu sabiedrībā, tas uzlabotu ļoti daudz," laikrakstam tolaik pārliecību paudis Pujats.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
