Vēstīts, ka šogad sākušies Latvijas-Krievijas robežas iekārtošanas darbi. Tās ierīkošanai atvēlēti pieci miljoni eiro. Patlaban robežas vietā cauri mežiem un purviem stiepjas tikai taciņa.
To izmanto cilvēku kontrabandisti. Šogad pierobežā aizturēti jau vairāk nekā 500 imigranti. Projektā paredzēts iztīrīt plašu, viegli pārskatāmu joslu. Grūtāk apsargājamajās vietās ierīkos arī žogu. Taču žogs savu funkciju varētu nepildīt, jo ik pēc kilometra tajā paredzēti 100 metru caurumi dzīvnieku migrācijai.
Robežsardze skaidro, ka šādas prasības izvirzīja Valsts vides dienesta Rēzeknes reģionālās vides pārvalde. Izbūvējot žogu, esot nepieciešams nodrošināt savvaļas dzīvnieku migrāciju, atstājot vaļējus posmus. To pašu apgalvo arī projektētāji SIA "Pk 19+93". Taču Vides pārvalde noliedz, ka to būtu prasījusi. To ierosinājuši žoga projektētāji.
Tik bieži atstātiem caurumiem robežā nav zinātniska pamatojuma. Latvijas valsts mežzinātnes institūta "Silava" vadošais pētnieks, bioloģijas doktors Jānis Ozoliņš atzīst, ka lāči, cūkas un vilki būs pateicīgi par caurumiem žogā, tomēr zvēri uz Latviju var tikt arī pāri purviem, upēm un ezeriem, kur sētas nebūs.
Kā arī Ozoliņš norāda, ka Latvijā nav pamata runāt par lielo zīdītāju migrāciju. No zīdītājiem pār Krievijas robežu migrē tikai sikspārņi un cilvēki.
Sētu būvēs tikai vietās, kur citas robežapsardzības metodes nav efektīvas. Piemēram, vietās, kur ceļi pienāk tuvu robežai un pārkāpējiem ir viegli aizbēgt. Vai pie robežkontroles punktiem, lai ceļiniekiem nerastos vēlēšanās tos apiet pa krūmiem.
Tomēr šobrīd projektā, kas ir saistošs būvniekam, ir ierakstīts, ka sētā caurumi būs: 100 metru pārrāvums ik pēc kilometra. Projekta sagatavotāji tā arī nespēja paskaidrot, kāpēc dzīvniekiem uz robežas paredzēta tik liela pretimnākšana, kādu tie nesastop pie ceļu un dzelzceļu ierīkotājiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
