Vismaz 50 cilvēki pie Brīvības pieminekļa pulcējas 'miermīlīgā' protestā pret imigrantiem  (6)

Dalībnieki pulcējās Brīvības pieminekļa laukumā. Diviem no viņiem ap pleciem bija aplikti Latvijas karogi.

Klātesošie savā starpā runāja un uzvedās mierīgi. Lielākoties akcijā bija pulcējušies jauni cilvēki.

Klātesošos uzrunāja akcijas organizators Pēteris Luns, kurš norādīja, ka ir pret imigrantu uzņemšanu Latvijā. Viņš kritizēja Saeimu, norādot, ka "100 galvas neko nedara" un aicināja ikvienu būt aktīvu, parādot, ka nav vienaldzīga "mūsu un mūsu bērnu nākotne, ka mēs gribam dzīvot brīvā valstī".

Noslēdzot runu, Luns aicināja atnākušos, kuri līdzi paņēmuši svecītes, doties tās iedegt pie Francijas vēstniecības Latvijā.

Akciju uzraudzīja Valsts policija.

Arī vakarā pie Francijas vēstniecības deg liels skaits svecīšu.

Ziņots, ka akcija nav saskaņota ar Rīgas domi, apliecināja domes pārstāvis Uģis Vidauskis. "Šādos gadījumos uz vietas policija izlemj, kā traktēt šo pasākumu," norādīja Vidauskis, nenoliedzot, ka tas var tikt traktēts kā pārkāpums.

Akcijas iniciators sestdien savā "Facebook" profilā publicēja aicinājumu viņam pievienoties "miermīlīgā protesta akcijā pret imigrantiem".

Viņš pamatoja, ka rīko akciju, jo nevēlas Latvijā pieredzēt Francijas notikumus, un vēlas parādīt, ka viņam nav vienaldzīgs Latvijas liktenis. Viņš arī kritizē Latvijas valdību, sakot, ka tai nav "mugurkaula".

Kā vēstīts, pēc tororaktiem Parīzē vairākas amatpersonas un eksperti norādījuši, ka nevajadzētu jaukt kopā migrantu krīzi ar terorisma krīzi. Valsts prezidents Raimonds Vējonis sestdien pēc Nacionālās drošības padomes sēdes žurnālistiem sacīja, ka apzinās, ka terora draudu jautājums sabiedrībai ir būtisks jautājumā par patvēruma meklētājiem, bet vienlaikus atgādināja, ka bēgļi ir tā sabiedrības daļa, kas uz Eiropu bēg tieši no kara un ekstrēmisma.

Tai pat laikā Vējonis norādīja, ka pašlaik neredz iespējas Latvijai uzņemties papildu saistības par patvēruma meklētāju pārvietošanu. Viņš gan atgādināja, ka vairākkārt uzsvērts, ka Eiropā ir jāizveido attiecīgs bēgļu pārvietošanas mehānisms, jāstiprina ārējās robežas un jāstiprina cīņa ar organizēto noziedzību. "Līdz brīdim, kamēr šis darbs Eiropā netiks pabeigts, Latvija neredz iespējas uzņemties papildus saistības par patvēruma meklētāju pārvietošanu," uzsvēra prezidents.

Arī Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Ojārs Ēriks Kalniņš (V) uzsvēra, ka terorisms, no kura cilvēki bēg, ir tas, kas izraisīja patlaban esošo bēgļu krīzi. Tāpēc Eiropai un pasaulei kopumā ir būtiski saprast, kā sistemātiski likvidēt terorismu, kas apdraud rietumu mieru un vērtības.

"Terorisms apdraud visus. Notikušais Parīzē ir briesmīgākais uzbrukums kopš 2004. gada, kad tika sarīkoti sprādzieni pasažieru vilcienos Madridē, Spānijā. Eiropas Savienība (ES), NATO un ANO jau mēģina kaut ko darīt, lai iznīcinātu terorismu, taču tagad visiem kopā ir jāpanāk, ka arābu valstis (Kuveita, Irāna) darītu vairāk terorisma apturēšanā," teica Kalniņš.