Pēc Parīzē notikušā terorakta straujas izmaiņas Eiropas imigrācijas politikā nav gaidāmas, taču mainīties varētu Šengenas līguma nosacījumi, pirmdien intervijā Latvijas Televīzijas rīta raidījumam “Rīta Panorāma” sacīja Iekšlietu ministrijas valsts sekretāre Ilze Pētersone-Godmane.
Valsts amatpersona skaidroja, ka pagājušās nedēļas izskaņā notikušie terorakti Parīzē nemazina bēgļu problēmu un uzmanība joprojām jāvērš uz diviem blokiem. Viņa skaidroja, ka cīņa ar cēloņiem pacelsies vēl augstāk Eiropas dienaskārtībā, savukārt otrajā blokā - cīņā ar sekām – nepieciešams runāt par juridisko noregulējumu un jautājumiem, kas saistīti ar “milzīgo skaitu cilvēku, kas ieceļojuši Eiropā”.
“Problēma ir palikusi netakarīgi no Parīzes notikumiem,” sarunas noslēgumā rezumēja Pētersone-Godmane.
Jau ziņots, ka piektdien notikušajos teroraktos Francijas galvaspilsētā oficiālais bojāgājušo skaits ir 132 cilvēki, bet vairāk nekā 300 cilvēki ir ievainoti.
Atbildību par uzbrukumiem, kas notika sešās vietās Parīzē, atbildību uzņēmās džihādistu grupējums "Islāma valsts".
Francijas prezidents Fransuā Olands sestdien vainoja "Islāma valsti" Parīzē sarīkotajos teroraktos un nosauca tos par "karadarbību". Neilgi pēc Olanda paziņojuma "Islāma valsts" uzņēmās atbildību par šiem teroraktiem.
Francija piedalās ASV vadītās koalīcijas gaisa triecienos pret "Islāma valsti" Irākā un Sīrijā, kur grupējums pēc tam, kad sagrāba plašas teritorijas šajās valstīs, pērn izsludināja islāma kalifātu.
Irākā Francija gaisa triecienus veic vairāk nekā gadu, bet septembrī pieņēma lēmumu sākt tos arī Sīrijā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
