Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V) pēc pirmdien notikušās Eiropas Savienības (ES) Ārlietu padomes sanāksmes sarunā norādīja, ka pašlaik nevēlas spekulēt par Latvijas iespējamā finansējuma daļu bēgļu izvietošanai Turcijā, jo skaitļi diskusiju laikā varot mainīties.
Ministrs norādīja, ka Latvijas finansējuma apmērs nav ticis apspriests un arī aizvadītās sanāksmes laikā viņa rīcībā neesot bijuši konkrēti skaitļi. Rinkēvičs pieļāva, ka par tiem notiks diezgan plaša diskusija ar Eiropas Komisiju (EK), taču pašlaik esot grūti prognozēt par laikiem, kad attiecīgie lēmumi varētu tikt pieņemti. Tāpat Rinkēvičs norādīja, ka pašlaik notiek nopietna gatavošanās pirms ES un Turcijas līderu tikšanās. Līdz tam brīdim attiecīgajās diskusijās vēl tiks vērtēts valstu ekonomikas stāvoklis un finansiālās iespējas, piebilda ministrs.
Viņš arī apliecināja, ka norisinājušās diskusijas par veidiem, kā iesaistīt Turciju problēmas risināšanā, lai tā kļūtu par partneri.
Savukārt, vaicāts par Latvijas iespējamo finansiālo daļu situācijas risināšanā, ministrs norādīja, ka pagaidām atturēsies no spekulācijām, jo amatā ir pavadījis pietiekami daudz laika, lai zinātu, ka skaitļi diskusiju laikā tiek precizēti uz vienu vai otru pusi.
Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) iepriekš atzina, ka Eiropadomes neoficiālajā sanāksmē spriests par finansiālas palīdzības sniegšanu Turcijai, lai bēgļus izmitinātu minētajā valstī, un arī Latvijai būs jāpiedalās ar savu finansējumu, ja tādu prasīs.
EK jau ilgstoši runā ar Turciju par iespēju izmitināt bēgļus tās teritorijā, par to sniedzot finansiālu palīdzību. "Zināmas vienošanās ir panāktas. Tas, protams, nav noslēgts līgums, bet ir priekšlikums rīkot ES un Turcijas samitu, kur varētu panākt gala lēmumu," iepriekš teica Straujuma.
Pagaidām nav fiksēta konkrēta summa, ko ES varētu maksāt Turcijai, bet runa varētu būt par aptuveni trim miljardiem eiro. Minētā summa tiktu izlietota tikai bēgļu izmitināšanai, un ES sekotu līdzi finansējuma izlietojumam.
Lai gan samita laikā ir izskanējusi informācija par konkrētu naudas sadalījumu, kādu vajadzēs maksāt katrai ES dalībvalstij, Straujuma uzsvēra, ka no EK prezidenta Žana Kloda Junkera nav saņemts apstiprinājums, ka tas ir EK priekšlikums. "Man ir grūti pateikt, vai EK to ir izdalījusi pati vai to aprēķinājuši žurnālisti, ņemot par pamatu katras valsts iekšzemes kopprodukta rādītājus," atzina valdības vadītāja.
Patlaban diskusija ir par līdzekļu meklēšanu ES šā gada budžetā, un par to diskutēs ES finanšu ministri kopā ar EK pārstāvjiem, lai kopīgi meklētu risinājumus finansējumam, kas nepieciešams, lai bēgļus izmitinātu Turcijā.
Tomēr Straujuma nenoliedza, ka katrai ES dalībvalstij arī varētu nākties piedalīties ar savu finansējumu un gadījumā, ja tas tiktu lūgts, Latvija nevarēs izvairīties no šī pienākuma. "Tad būs jāmeklē nauda," piebilda Straujuma, atgādinot, ka pašlaik situācija ES ir ļoti satraucoša.