Saeima ceturtdien otrajā lasījumā atbalstīja piecus likumprojektus, kas paredz nodot ebreju kopienai piecus nekustamos īpašumus. Sestais atbalstītais likumprojekts paredz atcelt apgrūtinājumus īpašumam Skolas ielā 6, kas jau pašlaik pieder Rīgas Ebreju kopienai.
Likumprojekti paredz ebreju kopienai bez atlīdzības nodot trīs īpašumus Rīgā - Ernesta Birznieka-Upīša ielā 12, Abrenes ielā 2 un Ludzas ielā 25. Tāpat Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomei bez atlīdzības plānots nodot īpašumu Jūrmalā, Kļavu ielā 13 un Kandavā, Lielā ielā 31.
Īpašumi kopienai tiek nodoti, lai mazinātu vēsturiskās netaisnīgās sekas Latvijas ebreju draudzēm un biedrībām, kas radušās nacistiskās Vācijas veiktā holokausta un Padomju okupācijas režīma darbības rezultātā Latvijas teritorijā. Kopienai tiek nodoti īpašumi, kas pirms 2.pasaules kara bija ebreju sabiedriskās un reliģiskās organizācijas īpašumā.
Saeima noraidīja vairākus Nacionālās apvienības (NA) deputātu priekšlikumus - deputāts Aleksandrs Kiršteins (NA) un Imants Parādnieks (NA) rosināja īpašumus nodot nevis biedrībai, bet fondam.
Saskaņā ar deputātu priekšlikumu īpašumi būtu jānodod speciāli izveidotam bijušo Latvijas ebreju draudžu un biedrību īpašumu restitūcijas fondam.
Tāpat atbalstu neguva NA priekšlikums, kas paredz noteikt, ka Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomei aizliegts atsavināt vai ieķīlāt tai atdotos īpašumus. Ja Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padome beigtu pastāvēt, īpašums būtu jānodod atpakaļ valstij.
Jau vēstīts - lai arī Saeimas Juridiskais birojs aicināja apspriest ideju visus likumprojektus apvienot vienā, iepriekš atbildīgā komisija to neatbalstīja.
Tāpat ziņots, ka lielākā daļa ebreju kopienai atdodamo īpašumu ir sliktā tehniskā stāvoklī.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
