Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas ("Vienotība") vadītās valdības stabilitāte ir atkarīga no tās lēmumiem par Latvijas nacionālo aviokompāniju "airBaltic", uzskata bijušais satiksmes ministrs un "Vienotības" valdes loceklis Anrijs Matīss.
Viņš akcentēja, ka Saeimā šobrīd nav atbalsta valdības iepriekš akceptētā finanšu konsultanta "Prudentia" atrastā investora "airBaltic" - Ralfa Dītera Montāga-Girmesa - piesaistei investīcijām aviokompānijā.
"Viss atkarīgs no tā, kādu lēmumu valdība pieņems. Ja pieņem tādu lēmumu, kam nav atbalsta Saeimā, tad ir jautājums, kā valdība var darboties bez parlamenta atbalsta šādā ļoti svarīgā jautājumā," viņš uzsvēra.
Bijušais satiksmes ministrs arī piebilda, ka jau iepriekš brīdinājis, ka saistībā ar atrasto investoru pastāv dažādi riski, bet, "ja šis investors nāk komplektā ar krievu lidmašīnām, tad šāds lēmums nav atbalstāms".
"Visu laiku mums tiek teikts, ka šīs lidmašīnas nebūs, bet, ja tiek speciāli meklēti tehniskās apkopes speciālisti tieši šiem lidmašīnu modeļiem un pieņemot, ka šī informācija publiskajā telpā atbilst patiesībai, tad šādā gadījumā kāds melo," pauda Matīss.
Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas deputāts Kārlis Seržants iepriekš pēc frakcijas tikšanās ar "airBaltic" vadītāju Martinu Gausu kritizēja atrasto vācu investoru un iezīmēja potenciālu notikumu attīstības scenāriju: "Girmesam sanāk ekskluzīvs darījums - viņš ienāk ar 50 miljoniem eiro, pārdod krievu lidmašīnas par kādiem 120 miljoniem eiro, atpakaļ dabon savus 50 miljonus un viegli nopelna. Tad arī viņa investīcija būtu beigusies".
Komentējot šo deputāta kritiku, Matīss uzsvēra, ka "ar to nekas nebeidzās". Viņš paskaidroja, ka pēc šī darījuma Montāga-Girmesa rīcībā vēl paliktu "airBaltic" akcijas.
"Vēlāk, kad būs vajadzīgs stratēģiskais investors, tad šīs akcijas būs jāatpērk. Jautājums ir - par kādu summu?" sacīja Matīss.
Straujuma otrdien, 17. novembrī, pēc dalības Saeimas komisijas sēdē paziņoja, ka "airBaltic" akcionāru līgumā kopš sākotnējā varianta ir veiktas 20 izmaiņas, padarot investora tiesības līdzvērtīgas tam investīciju procentam, ko viņš ieguldīs no kopējā kapitāla. Atsevišķi deputāti pēc komisijas sēdes sacīja, ka "jautājums par Krievijā ražotajām lidmašīnām "Sukhoi Superjet", acīmredzot, nebūs "airBaltic" akcionāru līguma jautājums".
Matīss savukārt atzina, ka "šo jautājumu, protams, var atrisināt savādāk".
"Jau toreiz, kad virzīju lēmumu [par investora piesaisti] uz valdību, visi jautājumi bija atrisināti, lai mazākuma akcionārs tiešām būtu ar mazākuma akcionāra tiesībām, bet palika jautājums par viņa ietekmi flotes izvēlē. Protams, ka to var atrisināt savādāk - pieņemt lēmumu par lidmašīnu iegādi, pieņemt inženierus, un tad investoram šis jautājums vairs nav aktuāls akcionāra līgumā," viņš teica.
Laikraksts "Neatkarīgā Rīta Avīze" ceturtdien vēsta, ka "airBaltic" lidsabiedrība jau meklē inženierus darbam ar Krievijas uzņēmuma "Sukhoi" ražotajām lidmašīnām.
Ceturtdien valdība turpinās lemt par risinājumiem saistībā ar Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" attīstību. Valdība otrdien, 17. novembrī, atlika jautājuma skatīšanu par "airBaltic", jo pēc premjeres paustā "saņemta jauna informācija", kuru Straujuma atteicās komentēt.
Tāpat ziņots, ka valdība aiz slēgtām durvīm 3. novembrī pēc vairāk nekā četru stundu diskusijām akceptēja finanšu konsultanta "Prudentia" atrasto investoru "airBaltic" - Ralfu Dīteru Montāgu-Girmesu, kurš aviokompānijā gatavs ieguldīt 52 miljonus eiro pie nosacījuma, ka valsts investēs 80 miljonus eiro. Valsts ieguldījumu paredzēts nodrošināt, "airBaltic" aizņemoties Valsts kasē un pēc tam attiecīgo aizdevumu kapitalizējot.
Līdz ar šo darījumu paredzēts, ka attiecīgā privātā investora Latvijā dibināts uzņēmums iegūs 20% "airBaltic" kapitāldaļu, savukārt valstij stratēģiskā investora piesaistes gadījumā būs tiesības attiecīgas akcijas izpirkt. Par dažādiem nosacījumiem, ko investors sagaida no valsts, tostarp iespēju pārdot vairākas Krievijā ražotas lidmašīnas "Sukhoi Superjet", paredzēts diskutēt, strādājot pie akcionāru līguma. Pats investors gan paudis, ka viņa ieguldījums "airBaltic" nav atkarīgs no tā, vai aviokompānija iegādāsies attiecīgās lidmašīnas.
Tāpat valdība lēmusi, ka akcepts aizdevumam "airBaltic" jādod arī Saeimai, ko pagaidām plānots darīt kopā ar nākamā gada valsts budžetu. Tiesa gan, pastāv bažas, vai Saeimā ir atbalsts investora piesaistei "airBaltic" un aizdevumam no Valsts kases.
Straujuma 4. novembrī pieprasīja satiksmes ministra Matīsa demisiju. Iemesls demisijas pieprasīšanai bija ministra novilcinātās darbības, laicīgi neiepazīstinot valdību ar nepieciešamajām rīcībām "airBaltic" attīstībai, kā arī uzraudzības trūkums par aviokompānijas stratēģisko virzību, tādējādi, iespējams, neizmantojot visas potenciālās iespējas. Pēc Matīsa demisijas, aktualizējās jautājums par Straujumas vadītās valdības stabilitāti.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
