Bēgļu nometne Beirūtā - 3
Foto: Privātais arhīvs
Ar katru dienu dzirdamas arvien lielāks sabiedrības nosodījums par tuvojošos bēgļu uzņemšanu – pagaidām miermīlīgajos piketos tiek vicināti plakāti "Nē – islamizācijai", "Nē – terorismam", "Bēglis nav brālis" un citi. Neviens no mums nezina, kādi tad būs šie cilvēki, kuri ieradīsies neatkarīgi no tā, vai mēs to gribēsim, vai nē. Tādēļ ir gana loģiskas spekulācijas par to, ka tie būšot "ekonomiskie migranti", "neizglītoti liekēži" vai vēl sliktāk – teroristi. Kas ir šie cilvēki, kuri bēg no kara, un kā viņi dzīvo citās valstīs – ielūkoties citā realitātē man bija iespēja, apmeklējot nesen spridzināto Beirūtu Libānā un tajā esošo vienu no lielākajām bēgļu nometnēm "Shatila", kur patvērumu raduši nu jau aptuveni 25 tūkstošu bēgļu.

Konkrēto manis apmeklēto bēgļu nometni Starptautiskā Sarkanā Krusta komiteja nodibināja vēl 1949. gadā ar mērķi izvietot palestīniešu bēgļus. Kopējā nometnes platība palikusi nemainīga – aptuveni viens kvadrātkilometrs. Atšķirība vien tā, ka sākotnēji tajā mitinājušies pieci tūkstoši cilvēku, bet tagad pievienojušies sīrieši un bēgļu kļuvis piecreiz vairāk.

Nekas neliecina, ka bēgļu skaits šeit varētu samazināties, gluži otrādi – tas pieaug ar katru gadu. Jā, pa virsu esošajām mājām vienkārši tiek mūrēti jauni stāvi, kuros piesedzot logu ailes ar palagiem mitinās nelaimīgās ģimenes. Šeit valda nabadzība, netīrība, elementāras komunālās infrastruktūras trūkums un skumjas ikviena cilvēka acīs.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!