Āboltiņa uzskata, ka Mūrnieces runa 18. novembrī Saeimā bijusi spļāviens sejā  (806)

Āboltiņa ceturtdien žurnālistiem sacīja, ka partijām bijusi saruna ar Mūrnieci bez žurnālistu klātbūtnes, kurā politiķi atklāti stāstījuši par to, ko vēlētos uzlabot sadarbībā ar Saeimas priekšsēdētāju, tomēr ieteikumus Mūrniece neesot ņēmusi vērā un savā 18. novembra uzrunā turpinājusi paust NA politiku.

"Mēs pretī saņēmām spļāvienu sejā, nevis sadarbības uzlabošanu," komentējot Saeimas spīkeres 18. novembra runu, sacīja Āboltiņa.

Viņa turpināja, ka "tāda sajūta, ka Saeimas priekšsēdētājai nedod iespēju runāt Nacionālās apvienības reģionālajās sanāksmēs".

Vaicāta, vai pastāv iespēja, ka Mūrniece varētu neieņemt parlamenta spīkeres amatu visus četrus gadus, Āboltiņa atbildēja, ka tas pašlaik neesot dienaskārtības jautājums, jo prioritāte ir nākamā gada valsts budžeta pieņemšana Saeimā.

Tomēr reizē politiķe atzina, ka reakcija no deputātiem nav bijusi pozitīva pēc Mūrnieces 18.novembra runas.

"Es varu būt subjektīva, bet ne velti ir valstis, kurās Saeimas priekšsēdētāji ir bezpartejiski. Ir jāatceras, ka Saeima ir demokrātiski ievēlēta institūcija," viņas sacīja.

Āboltiņa atzīmēja, ka Saeimas spīkeram kā otrajai augstākajai valsts amatpersonai ir jābūt tam, kuram jānorobežojas no sevis pārstāvētā politiskā spēka idejām savās uzrunās visiem deputātiem, kā arī nedrīkst izrādīt savas personīgās antipātijas pret kādu no Saeimas locekļiem vai politiskajiem spēkiem.

Politiķe atzinīgi vērtēja arhibīskapa Jāņa Vanaga runu pausto 18. novembrī, sakot, ka tā bijusi īsta valsts vīra uzruna, pretēji meliem, kas izskanējuši no Saeimas tribīnes.

"Ja cilvēks runā par drošību rītā, vakarā, bet tad, kad Lielvārdē notiek mācības, lai izspēlētu amatpersonu rīcību konkrēta apdraudējuma gadījumā, pie Saeimas stāda tulpes, tad tās ir arī prioritātes. Ja cilvēks runā par to, ka Zemessardzei kaut kas pietrūkst, tad Zemessardzes vēstule stāv biroja vadītājai uz galda neatbildēta. Tas ir diezgan traģiski un diezgan skumji," pauda Āboltiņa.

Jau vēstīts, ka Mūrniece 18. novembrī pauda, ka tauta aizstāvēs to, ko uzskata par vērtību un jādara viss, lai valsts cilvēku sirdīs būtu vērtība.

Saeimas priekšsēdētāja atgādināja, ka tautas augstākā pašorganizēšanās forma ir valsts un tā pastāv tik ilgi, kamēr tauta to vēlas. Viņa uzsvēra, ka ārēji uzbrukumi neiznīcina valstsgribu pat tad, ja valsts tiek okupēta vai cieš no laikmeta izaicinājumiem. Vienlaikus Mūrniece pauda gandarījumu, ka Latvija dzīvo patriotisma uzplūdu laikā, ko apliecina fakts, ka arvien vairāk cilvēku iestājas Zemessardzē.

Uzrunā Mūrniece pievērsās arī Latvijas iekšpolitikai.

"Gadās, ka valstis slimo. Gadās, ka valstis mirst. Un tas notiek no iekšpuses. Šķelšana - politiska, ekonomiska un etniska - novājina. Partiju iekšējā cīņa, politiskā klaunāde, savstarpēja izrēķināšanās nenes labumu tam, kas jūtas uzvarētājs. Tautai zūd uzticība politiķiem," pauda parlamenta priekšsēdētāja.

Spīkere arī akcentēja demogrāfijas problēmas Latvijā, norādot, ka valsts ir demogrāfiskās krīzes priekšā. "Neesam pilnvērtīgi atrisinājuši uzdevumu - sniegt visaptverošu atbalsta programmu cilvēkiem, kas audzina bērnus. Demogrāfijas politika ir uz nākotni vērsta gudra politika," viņa uzsvēra.