Baltijas valstu prezidenti: nekavējoties jāuzlabo drošības dienestu kapacitāte  (16)

Tāpat prezidenti vienojušies, ka ir nepieciešama efektīva to patvēruma meklētāju atgriešanas politika, kas nekvalificējas bēgļa statusam, cīņa ar cilvēku kontrabandu un uzticamas reģistrācijas un drošības pārbaužu procedūras tranzītvalstīs ir nosacījumi, lai nepalielinātu drošības riskus Baltijas valstīs un varētu turpināt diskusiju par patvēruma meklētāju pārvietošanu.

Augstās amatpersonas pārrunājušas Baltijas valstu drošības situāciju, apliecinot, ka terorisma draudu līmenis mūsu reģiona valstīs ir zems, taču Eiropa nedrīkst pieļaut, ka līdz ar patvēruma meklētāju plūsmu palielinātos terorisma riski. Nospriests, ka, lai pieņemtu jebkādus turpmākus lēmumus par patvēruma meklētāju izvietošanu Eiropā, vispirms dzīvē jātiek īstenotiem jau pieņemtajiem Eiropas Savienības (ES) līmeņa lēmumiem, jo īpaši par robežu stiprināšanu un drošu bēgļu reģistrāciju pirmajā ieceļošanas vai tranzīta valstī.

Vējonis tikšanās laikā norādījis, ka pašlaik ārējās robežas nostiprināšana notiek pārāk lēni. Savukārt Igaunijas prezidents Ilvess atzīmējis, ka ar bēgļu jautājumu Eiropa sastopas ne pirmo reizi, tāpēc svarīgi koncentrēties uz risinājumiem, neuztverot patvēruma meklētāju plūsmu kā "pasaules galu". Arī Lietuvas prezidente Grībauskaite uzsvērusi, ka Eiropā vispirms svarīgi pildīt visas iepriekšējās apņemšanās drošības stiprināšanai, tajā skaitā "Frontex" koordinētajās robežapsardzības operācijās.

Visi prezidenti atzinuši, ka drošības jautājumi ieguvuši globālu nozīmi un Baltijas valstīm, tāpat kā visai Eiropai, vairāk jāpievēršas sadarbībai, lai apdraudējumu gadījumā sekotu saskaņota rīcība.

Baltijas valstu prezidenti šāda formāta sanāksmēs tiekas reizi gadā. Nākamā tikšanās plānota nākamā gada nogalē Latvijā, kad Latvija būs prezidējošā valsts Baltijas Ministru padomē (BMP).