Divi gadi pēc Zolitūdes traģēdijas – valstiskā līmenī paveikts maz, atzīst eksperti  (11)

Taujāti par to, vai valstī ir veikts gana daudz, lai izslēgtu šādas traģēdijas atkārtošanās risku, aptaujātie eksperti atbildēji noraidoši. "Vai mēs esam labāk sagatavoti? Drīzāk, ka nē. Mēs esam tikai sagatavoti varbūt ar savu pieredzi, bet ne sistēmiski," portālam "Delfi" pauda valsts pārvaldes eksperte Inese Voika.

To, ka likumdošanā nav veikts gana daudz izmaiņu, uzsvēra arī sabiedriskā politikas centra "Providus" direktore Dace Akule. Viņa atgādināja, ka arvien nav ar likumu noteikts – atskanot trauksmes signālam, cilvēkiem ir jāevakuējas, bet atbildīgajiem par ēku jānodrošina šī evakuācija: "Cilvēki civilajā aizsardzībā nav pietiekami izglītoti, un šis likums nav stājies spēkā. Mēs varam paļauties uz to, ka varbūt cilvēki kaut ko ir mācījušies, bet tiesisku atbildību mēs tagad par šāda uzdevuma pildīšanu nevaram prasīt, jo likumā tās nav."

Saskaņā ar ceturtdien publiskoto "Providus" pētījumu divus gadus pēc Zolitūdes traģēdijas izpildīti vien seši no 21 uzdevuma. Pārējie uzdevumi, kas saistīti ar sistēmisku kļūdu labošanu, joprojām ir procesā vai arī vispār netiek pildīti.

2014. gada 1. oktobrī līdz ar jaunā Būvniecības likuma stāšanos spēkā darbu sāka arī Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB), kas no 2015. gada 1. janvāra līdz 1. novembrim ir pārbaudījis 1493 objektus. Par bīstamā stāvoklī esošām atzītas 13 ēkas, no kurām 12 ir problēmas ar mehānisko stiprību.

Daļēji slēgta, piemērām, Rīgas Mūzikas internātvidusskola, kurā aizliegta vairāku ēkas telpu ekspluatācija, liecina BVKB publiskotā informācija. Tāpat par bīstamām atzītas Grāmatvedības un finanšu koledžas filiāles ēkas Limbažos un Gulbenē, Rīgas cirks, Mūzikas skola Cēsīs, kā arī citas ēkas. Ar pilnu objektu sarakstu un novērtējumu iespējams iepazīties šeit.

"Es domāju, ka galvenās izmaiņas ir notikušas dažādu iestāžu pašu aktīvā interesē par to, lai viņu ēkas būtu pēc iespējas drošākas. Tā Saeimas "ņemšanās" – tas ir vienkārši mēģinājums taisīt politisko kapitālu uz tēmas, kas cilvēkus skar," vērtējot divos gados padarīto, pauda bijušais izglītības un zinātnes ministrs, sociālantropologs Roberts Ķīlis.

Viņš savā vērtējumā par Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisijas darbu ir kritisks, uzsverot, ka "tas ir bijis tikai un vienīgi politisko sentimentu un kapitāla izmantošanas laiks". Ķīlis pauda uzskatu, ka Latvijas parlamenta nespēja laikus rast atbildi uz jautājumu, kādi cēloņi izraisīja šo traģēdiju, ir "diezgan nožēlojama".

Savukārt gan Voika, gan Akule komisijas darbu un gala ziņojumu vērtē pozitīvi. Tiesa gan, arī viņas uzsvēra, ka politiķiem bijis īpaši grūti vērtēt politisko atbildību. "Pēdējās komisijas darba dienās tā uzmanība tika tomēr veltīta mazāk būtiskajam, kas ir politiskā atbildība un kurus vārdus un uzvārdus mēs ieliekam komisijas ziņojumā, un kā kurš ko paraksta," teica Akule, piebilstot, ka nav skaidri kritēriji, pēc kuriem par politiski atbildīgām atzītas tieši gala ziņojumā minētās septiņas personas. Viņa atzina, ka "bija skumji skatīties uz šo politisko teātri".

Lai izvairītos no līdzīgām situācijām nākotnē, Voika, kura tika apstiprināta tā arī darbu neuzsākušās sabiedriskās izmeklēšanas komisijas sastāvā, aicināja ar likumu noteikt, ka šādos gadījumos ir jāizveido neatkarīga izmeklēšanas komisija: "Tas [komisijas darbs] parādīja, ka parlamentārajai izmeklēšanai ir ļoti grūti skatīties uz jautājumiem, kas skar politisko atbildību, jo to vienmēr var pavērst pret viņiem."

Jau vēstīts, ka parlamentārās izmeklēšanas komisija 27. oktobrī apstiprināja galaziņojumu, minot tajā arī politiski un morāli atbildīgās personas.

Kā politiski un morāli atbildīgas personas galaziņojumā minēti toreizējais Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V), bijušie ekonomikas ministri Artis Kampars (V) un Daniels Pavļuts, bijušie Ekonomikas ministrijas valsts sekretāri Anrijs Matīss (V) un Juris Pūce (LA), Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (S) un Rīgas pilsētas būvvaldes vadītājs Inguss Vircavs.

Zolitūdes traģēdija notika 2013. gada 21. novembrī, kad, iebrūkot lielveikala "Maxima" jumtam, gāja bojā 54 cilvēki. Tā ir lielākā traģēdija Latvijā kopš neatkarības atjaunošanas.