Latvijā vēl ir ap 50 cilvēkiem, kam politisku iemeslu dēļ padomju laikos noteikta garīga rakstura diagnoze. Atšķirībā no Lietuvas un Igaunijas, kas politiski uzliktās diagnozes saviem bijušajiem disidentiem noņēma jau pirmajos neatkarības atjaunošanas gados, Latvija par saviem disidentiem bija piemirsusi, skaidro raidījums.
Ģedertam Melngailim rīcībspēju atņēma aizmuguriski pirms 29 gadiem, kad viņš rietumus informēja par zvērībām, ko pastrādājis komunististikais režīms. Valsts drošības komiteja (VDK) toreiz netika galā ar spītīgo un nepakļāvīgo disidentu un nosūtīja viņu piespiedu ārstēšanai uz psihiatrisko slimnīcu Krievijā.
"Nekā personīga" stāsta, ka Melngaili čekisti saņēma ciet 1983. gada janvārī, kad viņš piecos no rīta gāja uz darbu Pārdaugavā Robežu ielā. Uz ielas strauji piebrauca automašīna un civilās drēbēs ģērbušies VDK vīri ierāva viņu transportlīdzeklī un aizveda uz "Stūra māju". Melngaiļa sakari ar trimdas latviešiem un īpaši viņa piedalīšanās "Gaismas akcijā" čekistiem deva pamatu viņu apsūdzēt par pretpadomju aģitāciju un propagandu. Tomēr teju pusgadu ilgā Melngaiļa turēšanas čekas pagrabos jauno vīrieti nevis salauza, bet gluži otrādi - padarīja vēl spēcīgāku.
"VDK, izmeklējot Ģederta Melngaiļa lietu, sastapās ar kārtīgu oponentu. Melngailis noliedza, ka ir Padomju savienības pilsonis, pamatoja to ļoti argumentēti un izrādīja garīgu pretestību. Un acīmredzot tika secināts, ka tiesāt Melngaili būs grūti, jo tā rezonanse nonāks arī ārpus tiesas zāles," komentē Saeimas deputāts vēsturnieks Ritvars Jansons (NA).
Melngailis pratināšanās turpināja kritizēt komunistisko partiju un čeku, kas pilnībā kontrolējot cilvēku dzīves. Viņš atklāti runāja, ka Latviju rusificē un šeit apspiež pamatbrīvības. VDK izlēma Melngaili atzīt par psihiski slimu un nosūtīt piespiedu ārstēšanai. Disidentam ārsti uzstādīja diagnozi, kāda nemaz neeksistēja – gausi jeb lēni noritošā šizofrēnija.
"To, ka bija viegli ievietot cilvēku psihiatriskajā slimnīcā padomju gados, to mēs tā kā zinājām. Bet tie argumenti, kas tika piesaukti, tās diagnozes – tas zināmā mērā bija šokējoši! Melngaiļa kungam tika pārmests, ka viņš ir valkājis kurpes nepareizā krāsā un viņam uz žaketes, ja nemaldos, ir uzšūts kvadrāts. Tādas, lūk, lietas pamatoja, ka cilvēkam ir garīga rakstura traucējumi," raidījumam saka resursu centra "Zelda" juriste Annija Mazapša.
Melngaili nosūtīja uz Blagoveščenskas sevišķā tipa psihiatrisko slimnīcu Krievijā.
Viņš "Nekā personīga" atminas notikušo: "Būtu ticis pirmajā dienā mājās, viņš teica. Bet tad būtu jāatzīst sevi par vainīgu un būtu jāparakstās, ka es sadarbošos ar čeku. Tā kā es atteicos, tad piepildījās čekista vārdi, ka es aizbraukšot tur, kur agrāk neesmu bijis. Un es arī aizbraucu tur, kur es agrāk nebiju bijis."
Sevišķa režīma psihiatriskā ārstniecības iestāde Krievijā pie Ķīnas robežas pēc būtības bija ieslodzījuma vieta, skaidro raidījums. Sanitāri bija ieslodzītie no blakus esošā cietuma. Blagoveščenskas slimnīcā Melngaili zāļoja piecus garus gadus. Šajā laikā viņu neviens neapraudzīja.
Kamēr Melngailis atradās piespiedu ārstēšanā Tālajos Austrumos, Rīgā Ļeņina rajona Tautas tiesā viņam 1986. gadā atņēma rīcībspēju. Pēc tam spriedums mīklainā kārtā pazudis. Atjaunotā Latvija viņu reabilitēja, taču represijas turpinājās, jo viņam saglabājās garīgi slima cilvēka diagnoze, kas līdz šim liedzis, piemēram, saņemt autovadītāja apliecību.
Melngailim aizskarošākais likās fakts, ka viņš pats nav tiesīgs saņemt savu pensiju. To viņa vietā saņēma aizgādņi - pirmajos gados Konstantīns Aispurs, no 2003.gada Ilmārs Ančāns, bet vēl līdz šim gadam Arvīds Ulme, kurš, kā atgādina "Nekā personīga", ir viens nedaudzajiem prokuratūras pierādītajiem čekas aģentiem.
Šonedēļ, 16. novembrī Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesa pieņēma vēsturisku spriedumu. Tā atjaunoja pirms 29 gadiem Ģedertam Melngailim atņemto rīcībspēju.
Melngailim rīcībspēju atjaunoja, pateicoties resursu centra "Zelda" panāktajām likuma izmaiņām.
"Šeit ir svarīga VDK izpētes komisija, kas šobrīd veic zinātnisko izpēti. Tā ir apņēmusies izskatīt 60.-80.gadu krimināllietas. Jo to nav tik daudz, cik Staļina laika lietu, kuru ir tūkstošiem. Iespējams, ka mēs uzzināsim jaunus vārdus, kuri bija ieslodzīti psihiatriskajās slimnīcās politisku motīvu dēļ. Patlaban mēs zinām tikai tos pazīstamākos, bet, zinot šo padomju sistēmu, iespējams, mēs atradīsim vēl jaunus vārdus," prognozē Jansons.