Eiropas parlaments
Foto: AFP/Scanpix
Eiropas Parlamenta (EP) deputāti no Latvijas, komentējot žurnālistu sūdzību tiesā par EP informācijas atklātību, pauž atbalstu šādai mediju pārstāvju rīcībai vai ieņem neitrālu pozīciju.

Ziņots, ka žurnālisti, kuri pārstāv 28 Eiropas Savienības valstis, ir iesnieguši bezprecedenta prasību Eiropas Savienības tiesā pret EP par tā atteikumu sniegt informāciju, kā EP deputāti tērē dāsnās piemaksas.

"Ļoti labi, atbalstu. Arī mēs jaunie, tie, kuri šeit ir pirmajā sasaukumā, ļoti bieži nesaprotam, kas ar šīm piemaksām vispār notiek. Jā, iespējams, tehniski ir grūti apkopot datus. Saeima, protams, ir mazāka, bet, ja Latvijā Saeima to var, būtu tomēr jāvar arī Eiropas Parlamentā," portālam "Delfi" sacīja Iveta Grigule (ZZS / Eiropas liberāļu un demokrātu apvienība).

Grigulei piebalso arī no "Saskaņas" iebalsotais deputāts Andrejs Mamikins (Sociāldemokrātu grupa).

"Tā ir absolūti atbalstāma ideja, to pastiprina fakts, ka iniciatori ir no visām 28 dalībvalstīm. Kad strādāju medijos – "TV5" – un man jautāja, kāda ir mana alga, vienmēr atbildēju, ka tā ir tikai mana darīšana. Bet šoreiz ir citādāk, runa ir par nodokļu maksātāju naudu un cilvēkiem ir tiesības zināt to, kādu algu saņem deputāti," uzskata Mamikins.

Arī Roberts Zīle (NA / Eiropas Konservatīvo un reformistu grupa), atbildot uz "Delfi" jautājumu, apgalvo, ka neredz iemeslu, kādēļ parlaments nevarētu nodot atklātībai piemaksu izlietojumu: "it sevišķi, ja pastāv aizdomas, par šī finansējuma izmantošanu sponsorējot, piemēram, mums nedraudzīgu valstu ārpolitikas intereses, kas diemžēl notiek."

"Personīgi es esmu šīs piemaksas, šķiet, izmantojis tikai vienu reizi, pieņemot Kembridžas Universitātes uzaicinājumu," stāsta Zīle.

Tikmēr Eiropas tautas partijas (ETP) grupa, kurā no Latvijas ietilpst četri "Vienotības" pārstāvji – Krišjānis Kariņš, Inese Vaidere, Sandra Kalniete un Artis Pabriks – šajā jautājumā pagaidām ieņem neitrālu pozīciju.

"Esam par atklātību. Tā kā šis jautājums skar gan personu datu aizsardzību, gan privātumu, tad šo jautājumu patiešām būtu vislabāk izskatīt ES tiesai un izdiskutēt ar ekspertiem. Jautājumu patlaban nevajadzētu politizēt," portālu "Delfi" informēja ETP preses daļā.

Kā liecina portāla "Delfi" informācija, neizpratni EP struktūrās raisījis fakts, ka deputātu lielās algas medijos ir plaši apspriestas, un arī par to piemaksu apmēru mediji jau vairākkārt ziņojuši. Tāpat šobrīd nav skaidrs, kā, ņemot vērā datu apjomu, šo informāciju varētu tehniski apkopot.

Vēstīts, ka žurnālisti no 28 dalībvalstīm 2015. gada jūnijā lūdza EP izsniegt dokumentu kopijas no iepriekšējiem četriem gadiem par to, kad un kur EP deputāti tērējuši dienas naudas, ceļojumu, biroja uzturēšanas un citas piemaksas, kuras tie saņem papildus pamatalgai. EP atteicās žurnālistiem izsniegt informāciju, aizbildinoties ar personu privāto datu aizsardzību.

Ziņots, ka EP deputātu atalgojums ir 6250,37 eiro pēc nodokļu nomaksas, taču izdevumus par ceļu, uz Briseli un Strasbūru, tostarp biznesa klases aviobiļetēm, sedz EP.

Kā liecina LTV informācija, arī viesnīcas izdevumus, tēriņus par maltītēm un citām vajadzībām viņiem sedz - par katru Briselē vai Strasbūrā pavadīto dienu EP deputāti saņem dienasnaudu 304 eiro apmērā, bet par komandējumiem ārpus ES - 152 eiro apmērā. Tiesa gan, tādā gadījumā viesnīcas izdevumus viņiem sedz atsevišķi.

Tomēr arī tie nav vienīgie labumi, ko saņem EP deputāti - mēnesī ikviens deputāts saņem 4 299 eiro, lai nopirktu datortehniku, rakstāmpiederumus, samaksātu par sakaru un pasta izdevumiem. Par šīs naudas izlietojumu deputātiem nav jāatskaitās.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!