Heraldikas komisija uzskata, ka normatīvajā regulējumā ir jānosaka stingrākas prasības Latvijas valsts karoga izgatavošanai, lai tie būtu kvalitatīvāki.
Patlaban normatīvajā regulējumā attiecībā uz valsts karoga parametriem ir noteikts tikai karoga tonis un krāsu attiecības. Tomēr komisija uzskata, ka ar to ir par maz, otrdien Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā stāstīja Heraldikas komisijas vadītāja Ramona Umblija.
Viņa komisijas deputātiem rādīja trīs iegādātos karogus, norādot, ka neviens no tiem īsti neatbilst oriģinālajam karogam.
Heraldikas komisijas jurists Edgars Pastars rosināja izdarīt grozījumus Ministru kabineta noteikumos, paredzot, ka pie valsts karoga parametriem ir jānosaka arī prasības karoga audumam - tekstilmateriāla svars, blīvums un krāsas noturība. Šīs prasības gan attiektos uz korporatīvajiem pasūtījumiem, un iedzīvotāji joprojām pie savas privātmājas varēs izkārt karogus, kādus būs iegādājušies.
Jautājums esot par to, cik turpmāk maksās šādu karogu izgatavošana, atzina Pastars. Tomēr, viņaprāt, ja sliktākas kvalitātes karogi veikalā maksā ap 5 eiro, tad labāk pie mājas nekārt neko. Viņš arī deputātiem skaidroja, ka iedzīvotājiem, ja viņi pie mājas izkārs parametriem neatbilstošu karogu, sods netiks piemērots.
Umblija uzsvēra, ka šie grozījumi noteikumos būtu jāizdara līdz valsts simtgades svinībām. Heraldikas komisija uz valsts 100 gadu jubileju varētu arī izdot speciālu izdevumu, kurā būtu aprakstīti piedāvājumi, kā valsts karogu izmantot.
Viņa arī rosināja noteikt ieteicamo valsts karoga pacelšanas dienu, godinot kādas izcilas Latvijas personības. Tā, piemēram, Somijā tiek godināts slavenais komponists Jans Sibēliuss. Deputāti gan norādīja, ka Latvijā iedzīvotājiem ir tiesības izkārt valsts karogu savās svētku dienās.
Pastars pauda cerību, ka šis jautājums tiks virzīts izskatīšanai Ministru kabinetā.
Deputāti otrdien vien uzklausīja priekšlikumus un secināja, ka šajā jautājumā likumdošanas iniciatīva nav nepieciešama.