Saeima atbalsta Vējoņa rosinātos grozījumus nacionālās drošības stiprināšanai  (6)

Grozījumus Nacionālās drošības likumā, Nacionālo bruņoto spēku likumā un Ministru kabineta likumā rosinājis Valsts prezidents Raimonds Vējonis, un tie paredz pilnveidot valsts augstāko amatpersonu un institūciju rīcību valsts ārēja apdraudējuma gadījumā.

Likumu grozījumi paredz - ja Ministru kabinets ir aizkavēts pildīt savus pienākumus kara laikā, tad Valsts prezidenta ieceltais virspavēlnieks pārņem nepieciešamās funkcijas un vada valsts aizsardzību. Lai nodrošinātu valdības un virspavēlnieka efektīvu sadarbību kara laikā, plānots noteikt, ka virspavēlnieks vai viņa pilnvarota persona piedalās valdības sēdēs ar padomdevēja tiesībām.

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis (V) iepriekš klāstīja, ka izmaiņas nepieciešamas, lai tiktu paredzēts skaidrs un nepārprotams lēmumu pieņemšanas mehānisms valsts apdraudējuma gadījumos un lai valsts augstākās amatpersonas un iestādes efektīvāk varētu novērst valsts neatkarības, tās konstitucionālās iekārtas un teritoriālās integritātes apdraudējumus.

"Grozījumi ir īpaši būtiski pašreizējos apstākļos, jo drošības situācija Eiropā ne tikai pēdējā gada, bet nu jau arī pēdējā mēneša laikā ir būtiski mainījusies, kā arī mainījies pats kara jēdziens," viņš uzsvēra.

Pašlaik Satversme un Nacionālās drošības likums nosaka, ka valsts apdraudējuma novēršana, tostarp kara laika situāciju pārvarēšana, ir valdības kompetencē, pavēstīja Saeimas Preses dienestā.

Līdz ar grozījumiem tiks nostiprināts aizsardzības ministra, Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandiera un armijas vienību pienākums nekavējoties reaģēt uz militāru agresiju. Katras NBS spēku vienības komandieris negaidīta militārā iebrukuma gadījumā uzsāktu militārās aizsardzības pasākumus, negaidot atsevišķu lēmumu par to. Savukārt NBS komandieris nekavējoties uzsāktu organizētas militārās aizsardzības darbības, informējot par to aizsardzības ministru. Aizsardzības ministrs saskaņā ar Valsts aizsardzības plānu nekavējoties uzsāktu valsts aizsardzības darbības, par to informējot Valsts prezidentu, Saeimas Prezidiju un Ministru prezidentu, nosaka izmaiņas likumos.

Tāpat jaunajā regulējumā paredzēts - kara vai izņēmuma stāvokļa laikā valdības sēde var notikt un lēmumu tajā var pieņemt, ja piedalās Ministru prezidents un vismaz trīs valdības locekļi. Patlaban likums noteic, ka valdības sēde var notikt un lēmumu tajā var pieņemt, ja piedalās vairāk nekā puse no Ministru kabineta locekļiem.

Grozījumos arī ietverta kara laika definīcija, nosakot, ka kara laiks iestājas, ja ārējs ienaidnieks veicis militāru iebrukumu vai citādi vērsies pret valsts neatkarību, tās konstitucionālo iekārtu vai teritoriālo integritāti.

Par grozījumiem Nacionālās drošības likumā, Nacionālo bruņoto spēku likumā un Ministru kabineta likumā Saeimai jālemj trīs lasījumos.