Gandrīz puse iedzīvotāju par lielākajiem ieguvējiem no 2016. gada budžeta uzskata ierēdņus  (13)

Vienlaikus 28,4% domā, ka lielākie ieguvēji no nākamā gada valsts budžeta būs negodīgi uzņēmēji, bet 21,4% uzskata, ka tie būs augsta līmeņa speciālisti.

Savukārt tikai 1,7% respondentu ir pārliecināti, ka ieguvēji būs jaunieši, 2,5% – ka tie būs pensionāri, bet 4,4% domā, ka ieguvēji būs bezdarbnieki.

Par lielākajiem zaudētājiem tiek uzskatīti godīgie uzņēmēji, ģimenes ar bērniem un pensionāri – par to ir pārliecināti attiecīgi 44,2%, 34,7% un 32% aptaujāto (katrs respondents varēja atzīmēt trīs atbilžu variantus).

Jautāti, ko vajadzētu darīt pirmām kārtām, ja svarīgām jomām (piemēram, drošībai, izglītībai un veselības aprūpei) valsts budžetā ir nepieciešams vairāk līdzekļu, lielākā dala jeb 92,2% atbildēja, ka ir jāveic revīzija valsts izdevumos un jāmēģina ietaupīt. Tikai 1,3% saredzēja izeju nodokļu celšanā.

Tostarp 61% uzskata, ka gadījumos, kad valdība plāno mainīt nodokļus, tai vajadzētu brīdināt iedzīvotājus un uzņēmējus par saviem nodomiem vismaz gadu iepriekš. Savukārt 30,6% domā, ka tas jādara vismaz sešus mēnešus iepriekš, un tikai 1,1% ir pārliecināts, ka valdībai ir tiesības rīkoties bez iepriekšēja plāna un brīdinājuma.

"Jāsecina, ka iedzīvotāji ne tikai ļoti kritiski vērtē 2016.gada budžetu sastādīto, bet arī labi saprot, ka valdība un parlaments finanšu problēmas mēģina risināt uz to iedzīvotāju grupu rēķina, kas visu laiku godīgi maksā nodokļus, bet tai pašā laikā cīņa ar ēnu ekonomiku ir nepietiekama. Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) nepārtraukti aicināja valdību, Finanšu ministriju un Saeimas deputātus mainīt šo neperspektīvo politiku, diemžēl dzirdīgas ausis netika atrastas. Tikmēr aptaujas rezultāti apliecina, ka šīs problēmas ļoti labi izprot sabiedrības vairākums," sacīja LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone.

Jautāti par faktoriem, kas, viņuprāt, visvairāk kavē Latvijas ekonomisko attīstību, respondenti par galveno šķērsli uzskata pārlieku augstos nodokļus (38,7%), iedzīvotāju nevienlīdzību (17,1%) un pārāk mazo aktīvo uzņēmēju skaitu (12,5%).

Savukārt jautāti, vai budžets palīdz atrisināt viņu minētās problēmas, pārliecinošs aptaujāto vairākums – 78,3% – pauda uzskatu, ka nepalīdz. Vienlaikus tikai 0,6% domā, ka palīdz tās atrisināt pilnībā, bet 6% ir pārliecināti, ka palīdz daļēji.

SKDS aptauja tika veikta internetā no šā gada 24. līdz 27. novembrim. Tajā piedalījās 1005 respondenti no visas Latvijas vecumā no 18 līdz 74 gadiem.

Aģentūra BNS jau vēstīja, ka Saeima ārkārtas sēdē pirmdien galīgajā lasījumā lemj par nākama gada valsts budžeta paketi.

Nākamā gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti 7,4 miljardu eiro apmērā, savukārt izdevumi – 7,7 miljardi eiro. Pieļaujamais valsts budžeta deficīta līmenis ir 1% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Latvijas IKP faktiskajās cenās nākamgad paredzēts 26,1 miljarda eiro apmērā, savukāt ekonomikas izaugsme - 3% apmērā. Nākamgad vispārējās valdības budžeta ieņēmumu prognoze ir 34,3% apmērā no IKP, izdevumu prognoze 35,3% apmērā no IKP un valsts parāds 39,9% apmērā no IKP.