Bēgļa statuss Latvijā šogad piešķirts četriem cilvēkiem  (4)

Pārvalde neatklāj, no kurām valstīm šie cilvēki ir, jo to skaits ir mazs un cilvēkus varētu identificēt.

Jaunākie PMLP dati liecina, ka šogad patvērumu Latvijā pieprasījuši 317 cilvēki, bēgļa statuss piešķirts četriem, bet alternatīvais statuss, kas ļauj Latvijā uzturēties gadu, 20 cilvēkiem.

PMLP sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Santa Jonāte norāda, ka bēgļa statusa piešķiršanas skaits ir līdzīgs kā pērn, kad to saņēma trīs cilvēki. 2014. gadā patvēruma meklētāju galvenās izcelsmes valstis bija Gruzija, Ukraina, Sīrija un Irāka.

Kopš 1998. gada Latvijas pilsonību ieguvuši pieci cilvēki.

Plānots, ka turpmāk PMLP pārņems patvēruma meklētāju intervēšanu, ko līdz šim veica robežsardze. To paredz jaunais Patvēruma likumprojekts, ko otrdien izskatīšanai galīgajam lasījumam sagatavoja Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija. Jaunajā likumā ieviestas Eiropas Savienības (ES) precizētās direktīvas prasības patvēruma jomā.

Saeimas komisija pēc ilgākām debatēm vienojās jaunajā likumā ietvert arī normu, ka Ministru kabinetam būs nepieciešams Saeimas akcepts, ja būs runa par patvēruma meklētāju uzņemšanu, reaģējot uz ārkārtēju patvēruma meklētāju pieplūdumu.

Kopumā Latvijai tuvāko gadu laikā jāuzņem līdz 776 patvēruma meklētāji, piedaloties bēgļu krīzes risināšanā Eiropas valstīs ierodoties ievērojamam skaitam bēgļu un patvēruma meklētāju no Sīrijas un Irākas.

Iekšlietu ministrijā apstiprināja, ka paliek spēkā iepriekš izteikās prognozes, ka pirmos patvēruma meklētājus pārvietošanas programmas ietvaros no Grieķijas un Itālijas Latvija sagaidīs ziemā.

Jonāte pastāstīja, ka intervijās tiek skaidrota patvēruma meklētāja identitāte, valsts un vieta, no kurienes viņš ieradies, un apstākļi, kādēļ no valsts ir jābēg un jālūdz patvērums.

"Atbilstoši no Valsts robežsardzes sākotnēji saņemtajai informācijai notiek sagatavošanās personiskajai intervijai par patvēruma lūguma iemesliem. Tas notiek pamatojoties uz mūsu rīcībā esošo informāciju," norāda PMLP pārstāve, skaidrojot, ka tas ietver daudzus informācijas avotus, arī interneta resursus un informāciju no ANO bēgļu komisariāta, ekspertiem un valsts iestādēm.

Lēmums piešķirt bēgļa vai alternatīvo statusu ir jāpieņem trīs mēnešu laikā.