Apstiprinot NATO Hibrīdās karadarbības stratēģiju, dalībvalstis ir atzinušas, ka cīņa ar hibrīdkara elementiem ir alianses 5. panta kompetencē - vai tie būtu tā dēvētie "zaļie cilvēciņi", vai arī kiberuzbrukumi -, komentējot minēto dokumentu, sacīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.
Ministrs paskaidroja, ka hibrīdkara stratēģija balstās uz vairākiem principiem, tostarp sagatavošanos, atturēšanu un arī aizsardzību. "Jebkura no NATO dalībvalstīm, kas tiek [ar hibrīdkara elementiem] aizskarta, var lūgt citas dalībvalstis nākt palīgā," teica ministrs.
Vienlaikus pati stratēģija un tās elementi esot būvēta tā, ka NATO dalībvalstis varēs pietiekami elastīgi izvērtēt to, kas ir konkrētie hibrīdkara elementi ar kurām tās saskaras un kā uz tiem nepieciešams atbildēt. Tas veidots apzināti, lai potenciālie ienaidnieki un hibrīdkara īstenotāji nevarētu rēķināties ar prognozējamu atbildi.
"Būtiskākais ir tas, ka oficiāli politiski un juridiski saistoši NATO var reaģēt ne tikai uz klasisko militāro apdraudējumu, bet arī uz šo 21. gadsimta fenomenu - dažāda veida asimetriskiem uzbrukumiem dalībvalstīm, to kritiskajai infrastruktūrai. [Ņemta vērā] pieredze, kas mums ir gan ar valstīm, kas mēģina revidēt starptautisko kārtību, gan ar tā saucamajiem nevalstiskajiem aktieriem kā "Islāma valsts", teica Rinkēvičs.
Ministrs gan atzina, ka šī stratēģija pagaidām vien ir tikai ceļa sākums, jo bieži, lai apdraudētu kādu NATO, vai ārpus alianses esošu valsti, tiek pielietoti arī negaidīti instrumenti. Tajā pašā laikā Hibrīdās karadarbības stratēģija sniedz to ietvaru, kas ļauj visām dalībvalstīm sagatavoties un pilnveidot savu institūciju darbu.
"Katrai NATO dalībvalstij, tostarp Latvijai, ir jāsagatavo pašai savas nacionālās arī stratēģijas. Mums ir pastāvīgi arī jāpilnveido mūsu institūciju spējas, vienalga vai tā ir kiberdrošība, vai arī valsts drošības iestāžu, policijas, robežsardzes spēja cīnīties ar "zaļajiem cilvēciņiem". Tikai no katras dalībvalsts spējas ātri reaģēt ir atkarīgas sekmes cīņā ar hibrīdapdraudējumu. Katra valsts, balstoties uz kopējo stratēģiju, strādā pie savu spēju stiprināšanas," skaidroja ārlietu ministrs.
Tādējādi, gadījumā, ja tiek konstatēts tas, ko Latvija uzskata par tiešu un atklātu hibrīdapdraudējumu, vispirms mūsu valsts cīnās ar to paša saviem spēkiem un tad pieprasa palīdzību un sabiedrotajiem NATO 4.vai 5. panta kārtībā. "Pats pirmais un galvenais uzdevums Latvijā ir strādāt un stiprināt pašu spējas un kopējās NATO spējas. Piemēram, tiek uzbrukts Latvijas finanšu sistēmas informācijas sistēmām, vai kaut kādā veidā tiek mēģināts uzbrukt sistēmām, kas pārvalda elektroenerģiju, aviosatiksmi - viss, ko faktiski mums šobrīd datori nosaka. Pirmais un galvenais mums ir pašiem reaģēt un attiecīgi uzreiz piesaistīt NATO spēkus," pauda Rinkēvičs.
Aģentūra BNS jau vēstīja, ka otrdien un trešdien Briselē notiek NATO ārlietu ministru sanāksme, kurā piedalās Rinkēvičs. Sanāksmes laikā cita starpā tika apstiprināta NATO Hibrīdās karadarbības stratēģija, kas paredz stiprināt alianses gatavības, atturēšanas un aizsardzības spējas pret hibrīdo apdraudējumu, kā arī aicina uz ciešāku NATO sadarbību ar Eiropas Savienību noturības veicināšanā hibrīdā apdraudējuma gadījumos.
Tāpat ministri pārrunāja notiekošo Ukrainā un attiecības ar Krieviju. NATO ministri arī vienojās saglabāt iesaisti Afganistānas drošības spēku apmācības operācijā "Resolute Support". Paredzēts, ka tajā 2016. gadā piedalīsies aptuveni 12 tūkstoši karavīru, no kuriem septiņus tūkstošus nodrošinās ASV, bet pārējos – sabiedrotās valstis. Latvijas iesaiste operācijā plānota līdzšinējā apmērā.
Tāpat NATO ārlietu ministri vienojās uzsākt iestāšanās sarunas ar Melnkalni, kura par alianses dalībvalsti varētu kļūt pēc aptuveni diviem gadiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
