Viņa skaidroja, ka konflikts Sīrijā turpinās, kā arī aizvien aktīvi ir citi konflikti Afganistānā un Irākā, tāpēc būs aizvien vairāk cilvēki, kas meklēs patvērumu Eiropā. Bilinga sacīja, ka patlaban izskanējušie skaitļi, cik katrai valstij paredzēts uzņemt bēgļus, ir tikai “šī brīža kvotas”.
“Zviedrija to vēlas, lai tāda būtu Eiropā. Šobrīd tādas vēl nav. Es nevaru pateikt, ka Latvija tūlīt saņems vēl kādu kvotu, bet neatkarīgi no tām būs bēgļi, kuri bez tām ieradīsies šeit. Un Latvijas pienākums būs šos cilvēkus pieņemt. Bēgļi nāks šeit spontāni. Skaits pieaugs. Ir varbūtība, ka tas turpināsies,” situāciju prognozēja ANO pārstāve. Viņa minēja, ka Eiropas valstīm bēgļu jautājumā pēc būtības jādarbojas pēc vienotiem notiekumiem, taču patlaban daudzas valstis pretojoties.
Savukārt tas radot situāciju, ka bēgļi un migranti staigā no vienas valsts uz otru. Pēc viņas domām, tas jāmaina, lai būtu vienmērīgāka bēgļu izkliede pa Eiropas valstīm.
Turklāt, kā izriet no Bilingas sacītā raidījumam, Latvija nevarēs izvēlēties, kurus cilvēkus uzņemt. “Izvēles procesā nedrīkst būt diskriminācija, bēgļus nevarēs izvēlēties tā, ka tas liecinātu par diskrimināciju,” atklāja Bilinga, norādot, ka bēgļus nevarēs uzvēlēties baltoties uz šo cilvēku reliģisko, etnisko un sociālo piederību.
Vienlaikus viņa norādīja, ka arī neviens patvēruma meklētājs saskaņā ar esošo regulējumu netiks piespiedu kārtā iesēdināts lidmašīnā, lai brauktu uz valsti, uz kuru tie nevēlas braukt. Taču viņa norādīja, ka noteikti būs bēgļi, kas vēlēsies doties tieši uz Latviju.
Vaicāta par Latvijas iedzīvotāju izrādītajām bailēm saistībā ar bēgļu uzņemšanu, Bilinga sacīja, ka Latvijai parādot, ka tā tiek galā ar uzņemtajiem bēgļiem, kā arī uzņemtie bēgļi pozitīvi ietekmē valsts ekonomiku, cilvēku bailes varbūt mazināsies. ANO pārstāve pauda viedokli, ka integrācijas process uzlabojas, ja bēgļiem dod ilgtermiņa statusu un tādas pat tiesības kā iedzīvotājiem. Tādējādi viņi mītnes valstī jūtoties drošāki, zinot, ka var palikt ilgtermiņā.
Uz raidījuma jautājumu par iespēju bēgļiem uz Latviju uzaicināt arī savā valstī atstāto ģimeni, Bilinga atbildēja, ka cilvēkiem būs grūtības fokusēties uz darba meklēšanu un valodas mācīšanos kamēr viņiem būs jādomā par ģimeni, kas palikusi nemieru skartajā valstī. “Tikai tad, kad ģimene būs kopā, bēgļi varēs fokusēties uz šiem aspektiem,” sacīja eksperte.
Savukārt jautājumā par bēgļu ietekmi uz kultūras jomu, ANO pārstāve skaidroja, ka svarīgi radīt vidi, kur abas kultūras satiekas un mijiedarbojas. Pēc Bilingas teiktā šī pieeja daudzās valstīs mazinājusi iedzīvotāju bailes.
Bēgļu aģentūra atzinīgi vērtējot Latvijas tik īsā laikā kvalitatīvi izstrādāto patvēruma meklētāju uzņemšanas plānu. “Laba un spēcīga atbalsta sniegšana pašā sākumā ir pats svarīgākais, jo tas būs kā atspēriens un sašaurinās laika periodu, kurā viņi būs atkarīgi no sociālajiem pabalstiem,” LNT ziņu raidījumam komentēja Bilinga.
Jau ziņots, ka saskaņā ar Eiropas Savienības Tieslietu un iekšlietu ministru padomes lēmumu Latvijai no Itālijas un Grieķijas būs jāuzņem papildu 281 persona, kurai nepieciešama starptautiskā aizsardzība. Tādējādi kopējais patvēruma meklētāju skaits, kas Latvijai būs jāuzņem divu gadu laikā, ir 531 persona.
Valdība 3. novembrī apstiprināja patvēruma meklētāju uzņemšanas plānu. Sistēmas izveidošanai patvēruma meklētāju uzņemšanai divos gados būtu nepieciešami 14,99 miljoni eiro, tostarp 8,47 miljoni būtu valsts budžeta finansējums, bet 6,5 miljoni eiro būtu Eiropas Savienības (ES) fondu līdzfinansējums.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
