Seile: atsevišķi jāvērtē katras mazās lauku skolas pastāvēšanas jautājums  (60)

Vizītes laikā ministre iepazinās ar Rāmuļu pamatskolas ikdienu, Cēsu 2. pamatskolas infrastruktūru darbam ar bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un Cēsu Internātpamatskolu – Rehabilitācijas centru, vienlaikus tur tiekoties ar vairākiem pašvaldību vadītājiem, kā arī uzklausīja Cēsu novada Jauniešu domi un Vecāku domi.

Rāmuļu skolā ministri iepazīstināja ar izglītības iestādes paveikto skolēnu un līdzekļu piesaistē, darbojoties starpvalstu projektos. Ministre uzsvēra, ka svarīgi saglabāt mazās skolas un norādīja, ka, ņemot vērā šībrīza skolu tīklu, lauku skolām Cēsīs ir nākotne, un tās spēj veikt kvalitatīvu izglītības procesu.

Cēsu 2.pamatskolas direktors Ojārs Bicāns ministrei parādīja klasi, kurā izglītojas bērni ar funkcionālajiem traucējumiem. Diskusijas gaitā direktors izklāstīja pieredzi šo bērnu integrēšanā pamatizglītības programmā gan mācību jomā, gan ārpusskolas aktivitātēs.Ministre pauda pārliecību, ka šādas klases skolās ir nepieciešamas un izteica atzinību skolas vadībai un personālam par kvalitatīvo darbu un centību integrēt un sniegt iespējas izglītoties ikvienam bērnam.

Cēsu Internātpamatskolas – Rehabilitācijas centra direktors Zigmunds Ozols prezentēja ministrei skolas attīstību pēdējos gados. Īpaša vērība tika pievērsta jaunajiem pakalpojumiem, ko piedāvā skola, piemēram, sāls kameras ierīkošana, dažādās astmas terapijas un citi medicīnas pakalpojumi, ko izmanto ne vien šīs, bet arī citu skolu bērni.

Sarunā ar septiņu pašvaldību vadītājiem ministre, diskutējot par skolu tīklu, minēja, ka pašvaldībai skolām ir jādarbojas kā partnerim, kā arī to, ka nevar Latvijas mērogā spriest par skolu tīklu, jo katras izglītības iestādes gadījums ir individuāls, un ir atsevišķi jāvērtē katras mazās lauku skolas pastāvēšanas, izglītojamo skaita un izglītības kvalitātes jautājums. Runājot par specializēto programmu nepieciešamību, visu pašvaldības vadītāju viedokļi sakrita, ka tās ir nepieciešamas. Vairākuma lūgums ministrei bija labvēlīgāku kritēriju noteikšana Eiropas Savienības finansējuma piesaistei, kas ļautu mazajās lauku skolās ieviest mūsdienīgas izglītības sistēmas un piesaistīt specializētas izglītības nišas profesionāļus.

Tikšanās laikā ar Cēsu novada Jauniešu domi ministre tika iepazīstināta ar tās vispārējo darbību, ievērojamākajiem sasniegumiem, tiešo iesaisti Cēsu novada pašvaldības darbā un ieguvumiem, ko sniedz darbošanās Cēsu ārpusskolas aktivitātēs. Diskusijas laikā Mārīte Seile jauniešiem lūdza nosaukt, viņuprāt, piemērotāko izglītības modeli un to, kādām zināšanām būtu jāpiemīt, beidzot 12.klasi. No auditorijas tika uzsvērta lietderība tā saukto "bloka stundu" ieviešanā, kad vienas dienas laikā tiek apgūts mazāk priekšmetu. Arguments par labu bloku-moduļu principam ir, ka pāra stundu rezultātā tiek kvalitīvāk apgūta viela un veltīta lielāka uzmanība tieši viena priekšmeta apgūšanā, nevis ik pēc mācību stundas beigām mainīta mācību vide. Tāpat jaunieši norādīja, ka pēc skolas beigām absolventam būtu jāpiemīt prasmei kritiski domāt, kā arī izprast, kā iemācīto pielietot turpmākajā dzīvē. Pēc sarunas ministre atzinīgi novērtēja Cēsu novada Jauniešu domes paveikto un pateicās par vērtīgajām atziņām.

Vizītes noslēgumā, tiekoties ar Vecāku domes pārstāvjiem, Seile prezentēja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) skatījumu par kvalitatīvās izglītības kritērijiem, kā arī pārrunāja šībrīža aktualitātes un izaicinājumus ar kuriem saskaras gan IZM, gan skolotāji, gan skolēni, kā arī vecāki.