Likumā aicināts ierakstīt, ka par darba samaksas, kas nav uzrādīta grāmatvedības uzskaitē, izmaksāšanu, ja tas izdarīts ievērojamā apmērā, sodītu ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu.
Sodu varētu piemērot, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas un atņemot tiesības uz noteiktu vai visu veidu komercdarbību vai uz noteiktu nodarbošanos vai tiesības ieņemt noteiktu amatu uz laiku līdz trīs gadiem.
Atbildība par Krimināllikumā paredzēto noziegumu, kas izdarīts lielā apmērā, iestājas, ja nozieguma priekšmeta kopējā vērtība nodarījuma izdarīšanas brīdī nav bijusi mazāka par 50 tai laikā Latvijā noteikto minimālo mēnešalgu kopsummu, kas 2016.gadā būs 18 500 eiro.
Kā ziņots, Saeimas Juridiskā komisija novembrī atbalstīja Tieslietu ministrijas (TM) un tieslietu ministra Dzintara Rasnača (VL-TB/LNNK) rosinājumu noteikt, ka par darba samaksas, kas nav uzrādīta grāmatvedības uzskaitē, jeb "aplokšņu algas" maksāšanu fiziskai personai vai uzņēmuma valdes loceklim jāpiemēro naudas sods no 140 līdz 2100 eiro.
Rasnača virzītos grozījumus gan paredzēts veikt citā likumā - Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!