Tas nenotika tik strauji, kā bija cerējusi Solvita Āboltiņa, bet straujāk kā spēja reaģēt Sandra Kalniete. Vējonis netraucēja Vējonim nokļūt darbā un prezidents demisiju labprāt pieņēma. Beidzot arī viņam būs iespēja nominēt premjeru. Teju pusgads nosēdēts krēslā un nevienā acī!
Par laimi vējonis nebija šķērslis it kā valdošajai, bet vairs ne visai varošajai varas partijai "Vienotība", kas daudziem ir kā kauls kaklā, baļķis acī un skabarga pakaļā, pulcēties uz kongresu. Varbūt tāpēc tas notika netālu no vietas, kur zeme reizēm vaid. Vismaz Fredim Rubikam un Taņai Ždanokai. Galu galā varēja sanākt arī Sakstagalā, jo no šī kongresa nekas neatkarājās. Valdību mainīt nevarēja, valdi pārvēlēt nevajadzēja, Vidiņam runas laiku tāpat vajadzēja iedalīt.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!