Freimanis norādīja, ka premjeres Laimdotas Straujumas ("Vienotība") demisijas paziņojums pirmdien ir bijis pārsteigums koalīciju veidojošajām partijām. Viņš atsaucās uz Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas vadītāja Augusta Brigmaņa sacīto, ka demisijai nebija izvēlēts pareizais laiks un pašas Straujumas pausto, ka demisija bija plānota pēc dalības Pasaules ekonomikas forumā Davosā.
"Ne sevišķi sagatavoti visi bija. Līdz ar to, šobrīd partijām nepieciešams laiks, lai sagatavotos [valdības veidošanas] sarunām," viņš piebilda, prognozējot, ka jaunās valdība varētu tikt izveidota tikai pēc Jaungada.
Arī Brigmanis, akcentējot savu pieredzi politikā, izteica prognozi, ka valdības veidošanai būtu nepieciešams vismaz mēnesis.
Komentēdams publiski izskanējušo versiju, ka esošie koalīcijas partneri - ZZS un Nacionālā apvienība (NA) - varētu piespiest "Vienotību" izvirzīt tādu premjeru, kas šīs partijas apmierinātu, Freimanis tam piekrita. "Tā arī viņi darīs. ZZS un NA gribētu līdzīgu premjeru, kāda bija Straujuma - komforta cilvēks, kas nejaucās šo partiju pārvaldītajās nozarēs, ministrijās," viņš sacīja.
"Vienlaikus, ja ZZS un NA ir piekrituši tam, ka "Vienotība" uzņemās iniciatīvu koalīcijas izveidē un virzīs savu premjeru, tad šīm partijām būs jārēķinās arī ar "Vienotības" viedokli," komentēja Freimanis.
Sociologs, izsakoties par iespēju paplašināt esošo koalīciju, šādu scenāriju vērtēja skeptiski.
"Tā bija ideja, ko izteica "Vienotības" līdere Solvita Āboltiņa, iespējams, konekstā ar viņas vēlmi kļūt par premjerministri. Lielu loģiku tajā neredzu un lielu jēgu arī nē," viņš teica, piebilstot, ka LRA koalīcijā varētu kalpot kā "rīkste" jautājumos, kuros "Vienotībai" un ZZS nesakristu viedokļi ar NA, lai spētu kontrolēt šo partiju.
Freimanis arī izteica prognozi, ka šobrīd politiskajā retorikā "pilnā sparā" atgriezīsies strīdīgiem jautājumi, piemēram, par patvēruma meklētāju uzņemšanu Latvijā.
Kā lielāko "klupšanas akmeņus" jaunās valdības izveidei, kas varētu šo procesu paildzināt, Freimanis minēja ministriju un amatu sadali.
"Visu intereses nekad nav apmierinātas [amatu un ministriju sadalē] (..) Tas ir un vienmēr paliek "klupšanas akmens". Tomēr nekad nav bijis tā, ka tā dēļ nav izveidota valdība," akcentēja sociologs.
Straujuma pirmdienas rītā pēc tikšanās ar prezidentu paziņoja par atkāpšanos no amata. Līdz ar to krīt arī pašreizējā valdība. Preses konferencē pēc demisijas paziņošanas Straujuma norādīja, ka viņa par savu pēcteci premjera amatā redz iekšlietu ministru un partijas biedru Rihardu Kozlovski, pret to neiebilstu arī koalīcijas partneri.
Savukārt Āboltiņa pirmdien, atbildot uz žurnālistu jautājumiem un komentējot par demisiju paziņojušās Straujumas sacīto, ka viņa kā nākamo premjeru redz Kozlovski, uzsvēra, ka "mēs nedzīvojam monarhijā, kur karaļi nosauc savus pēctečus".
Vienlaikus Āboltiņa paziņoja, ka "Vienotība" ir gatava uzņemties nākamās valdības veidošanu, kā arī pieļāva iespēju, ka koalīcija varētu tikt paplašināta ar kādu no opozīcijas partijām, izvairoties minēt konkrētu partiju.
Valsts prezidents Raimonds Vējonis ceturtdien sāks sarunas ar Saeimā pārstāvētajām partijām par nākamo valdību.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
