Izglītoti un ambiciozi – Latvijas pētnieki lauž spēcīgos mītus par aizbraucējiem  (109)

Grāmatā apkopoti 14 analītiski raksti, kuru autori ir Latvijā pazīstami sociologi, ekonomisti un komunikācijas pētnieki. Grāmatā "Latvijas emigrantu kopienas: cerību diaspora" analizēti līdz šim apjomīgākā pētījuma par Latvijas jaunajiem emigrantiem rezultāti, kas, kā norāda projekta autori, liek "pārvērtēt daudzus pieņēmumus par aizbraucējiem, viņu dzīves apstākļiem un attiecībām ar Latvijas valsti".

Kā liecina Latvijas Universitātes (LU) profesora, ekonomista Mihaila Hazana veiktā pētījuma daļa, Rīga un citas republikas pilsētas pēc 2000. gada emigrācijas dēļ zaudējušas lielāku daļu iedzīvotāju nekā mazpilsētas un lauki. Savukārt reģionu griezumā emigrācija no republikas pilsētām Zemgalē, Latgalē un Vidzemē bija intensīvāka nekā Pierīgā, Kurzemē un Rīgā. Lai gan dati liecina, ka emigrācija no laukiem bija mazāk intensīva nekā no pilsētām, tas ir skaidrojams ar to, ka nereti migrācija no laukiem uz pilsētām ir starpposms ceļā uz ārzemēm.

Mazāka varbūtība atgriezties Latvijā ir emigrantiem no Rīgas un citām lielajām pilsētām.

Kā liecina veiktā emigrācijas iemeslu analīze, gan finansiālas grūtības, gan nespēju atrast darbu Latvijā retāk min tieši aizbraucēji no Rīgas. Aizbraucējus no galvaspilsētas un citām lielajām pilsētām pamest valsti pamudinājuši tādi faktori kā nepatika pret Latvijā notiekošajiem politiskajiem procesiem, savas nākotnes neredzēšana Latvijā.

Pilsētnieki visbiežāk aizbraukšanu pamatojuši ar tādiem faktoriem kā vēlmi uzlabot dzīves kvalitāti, savas vai bērnu izglītības un karjeras perspektīvas, vēlmi dzīvot stabilā un sakārtotā valstī. Savukārt emigranti no Latgales biežāk nekā citi atsaucās uz labākām sociālajām garantijām ārzemēs.

Biežāk Latvijā atgriezties plāno tie, kas aizbraukuši no mazpilsētām, ciematiem un laukiem. Savukārt no Rīgas un citām lielpilsētām – mazāk. 80% respondentu norādījuši, ka galvenais faktors, kāpēc atgrieztos Latvijā, ir ģimene un draugi.

Tāpat Hazans akcentē to, ka tikai aptuveni katrs ceturtais respondents norādīja, ka Latvijā nevar atrast darbu, tāpēc viņš neatgrieztos. 80% respondentu norādīja, ka Latvijā nav piemērota darba, tāpat gandrīz 80% norādīja, ka Latvijā ir vāja sociālā aizsardzība. Tāpat liela daļa aizbraukušo redz profesionālās izaugsmes iespēju trūkumu Latvijā.

Prezentācijā tika arī uzsvērts, ka ap 50 000 cilvēku, kas pametuši Latviju pēc 2000. gada, ir atraduši dzīvesbiedrus savā jaunajā mītnes zemē. Pārsvarā tās ir sievietes ar augstāko izglītību, un pēc tautības – latvietes.

Savukārt, runājot par smadzeņu aizplūdi no Latvijas, secināts, ka pēc 2000. gada no Latvijas emigrējušo vidū cilvēku ar augstāko izglītību bija procentuāli nozīmīgi vairāk cilvēku nekā šī paša vecuma Latvijā palikušo vidū. Smadzeņu aizplūde norisinājās gan kā diplomu aizplūde, gan arī jauniešu ar vidējo izglītību emigrācija. Šie jaunieši augstāko izglītību ieguva jaunajā mītnes zemē.

Smadzeņu aizplūde no Latvijas kļuva intensīvāka tieši krīzes laikā, kā raksta Hazans, "visticamāk, atspoguļojot vispārēju vilšanos un neekonomisku emigrācijas iemeslu svarīguma pieaugumu". "Reemigrācija, domājams, nespēs kompensēt smadzeņu aizplūdi, jo augstskolu absolventu reemigrantu vidū ir vai nu mazāk, vai dažos laika posmos tikai mazliet vairāk nekā starp līdzīga vecuma Latvijā palikušajiem," secina Hazans savā pētījuma daļā.

Tāpat pētījuma atklāšanā, runājot par smadzeņu aizplūdi, profesors akcentēja, ka gandrīz 46% no aizbraucējiem nav aizbraukuši pirmo reizi. Viņi pirms tam mācījušies vai strādājuši ārpus Latvijas, tad atgriezušies un pēc laika atkal devušies prom. Profesors iezīmēja, ka veidojas tāds kā jauns dzīvesveids – ar vienu kāju šeit – Latvijā, ar otru – jaunajā mītnes zemē.

Kā pētījuma un grāmatas atklāšanā ar video starpniecību norādīja projekta vadītāja Dr. soc. Inta Mieriņa, publicētais pētījums lauž virkni mītu un stereotipu par aizbraucējiem, parādot emigrāciju no pašu aizbraucēju puses. Kā uzsvēra pētījuma vadītāja, ārpus Latvijas dzīvo vairāk nekā 10% valstspiederīgo, kas ir Latvijas sabiedrības būtiska daļa, ar ko ir jārēķinās. Tāpat Mieriņa vērsa uzmanību, ka daudzi no viņiem ne tikai finansiāli atbalsta Latviju, bet arī seko līdzi Latvijā notiekošajam.

Pētījuma autori izveidojuši metodoloģiju, ko citi pētnieki, tostarp valsts institūciju pētnieki, varēs izmantot tālākos pētījumos. Tāpat pētījumu būs iespējams izmantot reemigrācijas politikas veidošanā.

Pētījuma laikā veikta Latvijas vēsturē lielākā emigrantu aptauja.

Vēstīts, ka zinātniskā projekta "Latvijas emigrantu kopienas: nacionālā identitāte, transnacionālās attiecības un diasporas politika" — pirmie aptaujas rezultāti, kas tika prezentēti šī gada sākumā, liecina: lai gan no Latvijas emigrējušajiem, atrodoties ārzemēs, saikne ar valsti nav zudusi, starp viņiem ir vērojama ārkārtīga neuzticēšanās Latvijas valdībai un priekšstats par to, ka tādi cilvēki kā viņi valdību neinteresē.

Zinātniskā projekta mērķis ir analizēt migrācijas procesu daudzveidību un sniegt pamatotu informāciju politikas veidotājiem, lai stiprinātu latviešu diasporu, kā arī sniegtu atbalstu tautiešiem, kuri vēlas atgriezties Latvijā.

Projektu īsteno LU Filozofijas un socioloģijas institūta un Ekonomikas un vadības fakultātes zinātnieku grupa Mieriņas vadībā.