Valsts kancelejas eksjurists Mēkons zaudē advokātam Vonsovičam strīdā par nomelnošanu  (29)

Kā izriet no portāla "Delfi" rīcībā esošā 11.decembrī pasludinātā sprieduma teksta, Mēkons pieteikumā bija norādījis, ka 20l5.gada 2.aprīlī Vonsovičs bija vērsies pie Ministru prezidentes Straujumas ar nepatiesas ziņas saturošu vēstuli, kurā būtiski kritizēts Dreimanes darbs. Tāpat iesniegumā advokāts "apmelojošā un pazemojošā veidā raksturo mani," norādīja Mēkons. Viņš pauda uzskatu, ka vēstulē minētais būtiski pārsniedz pieņemamo un sagaidāmo valsts amatpersonas kritiku, kā arī tieši skar Mēkona personiskās īpašības, profesionalitāti, lojalitāti, kā arī reputāciju.

Gan vēstules noformējums, gan stils, izvēlētie vārdi un izteicieni, prasības autora skatījumā, esot iecerēti, lai "radītu objektīvu paļaušanos, ka vēstulē minētais ir nevis viedoklis vai pieņēmums, bet gan iecerēti, lai radītu "objektīvu paļaušanos", ka vēstulē minētais ir nevis viedoklis vai pieņēmums, bet gan konkrēti izvērtēti un pārbaudīti fakti.

Tāpat Mēkons pauda uzskatu, ka Vonsoviča vēstules nosaukums bijis "klaji tendenciozs", jo vēstījis, ka rakstīts "Par valsts interesēm kaitējošām Valsts kancelejas direktores E.Dreimanes darbībām", turklāt ņemot vērā, ka vēstules autors ir zvērināts advokāts, tur minētais var tikt uztverts kā izvērtēti fakti, nevis autora viedoklis.

Tāpat vēstule liecinot par vēlmi veicināt Dreimanes nomelnošanu, bet Mēkona pieminēšana tajā "ļauj secināt, ka atbildētājs nomelnojis arī mani," jurists bija norādījis prasības pieteikumā. Jurists arī atzīmējis, ka viņš pieminēts divos Vonsoviča vēstules paragrāfos, ko lasot, trešā persona tos uztveršot tieši kā norādi uz Mēkona nelojalitāti valstij, kā arī darbošanos noziedzīgi un savtīguma ceļā.

Mēkons lūdza tiesu uzdot Vonsovičam atsaukt vēstuli premjerei.

Savukārt Vonsovičs paskaidrojumos tiesai norādīja, ka viņš iesniegumā izteicis savu personisko viedokli par Dreimanes darbībām, kas saistītas ar atteikšanos ierasties uz pārrunām Satversmes aizsardzības birojā, kā arī informējis premjeri par savām bažām, kas attiecas uz Dreimanes publiskajiem paziņojumiem attiecībā uz speciālo atļauju piešķiršanas valsts noslēpumam regulējumu.

Kā norādīts iesniegumā, informāciju par to Vonsovičs esot ieguvis no plašsaziņas līdzekļiem. Viņš arī paskaidrojumos tiesai argumentējis savu nostāju un to, kāpēc vēstulē paustais pamatā attiecībā uz Dreimanes, kā arī viņas un VK jurista darba attiecību vērtējumu neaizskart Mēkona godu un cieņu. Advokāts arī atspēkojis Mēkona prasības pieteikumā paustās bažas, ka vēstule par Dreimanes rīcību kļuvusi pieejama plašākam personu lokam, norādot, ka viņš to adresējis vienīgi premjerei un nevar būt atbildīgs par tā nodošanu trešajām personām.

Kā sprieduma motīvu daļā norādījusi tiesa, šī tiesvedība nav par Dreimanes iespējamo aizskārumu un nomelnošanu, uz ko savā prasības pieteikumā bija norādījis Mēkons, tāpēc šī pieteikuma daļa netiek vērtēta.

Tāpat tiesa atzinusi, ka Vonsovičs, vēršoties ar iesniegumu pie Straujumas, veicis likumā atļautās darbības. Tāpat nav iegūti pierādījumi, ka tieši Vonsovičs būt nopublicējis vai nodevis šādas ziņas raidījuma "TV3 ziņas" sižetam, uz ko arī bija norādīts Mēkona prasībā.

Tiesa spriedumā arī norādīja, ka Vonsoviča iesniegums premjerei ir vērtējams kā viedoklis un viedokļa atbilstību patiesībai pārbaudīt nav iespējams, bez tam personu nevar saukt pie atbildības par sava subjektīvā viedokļa paušanu.

Spriedumā arī norādīts, ka Mēkonam kā sabiedrībā zināmai personai, uz ko viņš pats norādījis pieteikumā tiesai, ir jārēķinās, ka viņš neizbēgami sevi nostāda katra vārda un rīcības ciešākai uzraudzībai ne tikai no žurnālistu, bet arī sabiedrības puses, tāpēc viņam jārēķinās, ka privātuma robežas zināmos apstākļos būs šaurākas, nekā personai, kas nav publiska persona.

Tiesa nosprieda Mēkona prasību pilnībā noraidīt, kā arī piedzīt no Mēkona 1210 eiro ar lietas vešanu saistītos izdevumus par labu Vonsovičam.

Šo spriedumu 20 dienu laikā no 11.decembra iespējams pārsūdzēt apelācijas kārtībā.

Jau vēstīts, ka Vonsovičs šā gada maijā vērsās tiesā pret Valsts kanceleju par iestādes faktiskās rīcības atzīšanu par prettiesisku saistībā ar viņa iesnieguma Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai (V) nopludināšanu.

Savukārt Dreimane Vonsoviču iesūdzēja tiesā par viņas goda un cieņas aizskaršanu par apmelojumiem, kas pausti vēstulē premjerei. Jelgavas tiesa šo prasību ceturtdien, 11. decembrī, noraidīja.

Jau vēstīts, ka Dreimane vēlāk VK vadītājas amatu zaudēja pēc pielaides anulēšanas valsts noslēpumam.

Tagad viņa ieguvusi amatu "Latvijas Gāzē", ko vada kādreizējais Ministru prezidents Aigars Kalvītis.