Politoloģe pauda bažas, ka Vējoņa uzdevums partijām lemt par amata kandidātiem un koalīcijas iespējamo sastāvu varētu padziļināt krīzi Latvijas politikā. Līdzīga situācija, kā atminējās Kažoka, norisinājās arī 2011.gadā pēc ārkārtas vēlēšanām, kad toreizējais prezidents mēnesi neesot spējis dot ziņu par iespējamajiem premjerministra amata kandidātiem.
"Tas izraisīja iznīcinošu cīņu starp dažādām partijām par iespējamajiem koalīcijas modeļiem un iznīcināja "Reformu partijas" reitingus. Uz vēlēšanām "Reformu partija" gāja ar 15% reitingu, pēc mēneša batālijām tas bija nokritis uz 5% un pat zemāk," teica politoloģe.
Viņa arī norādīja, ka šāds prezidenta solis producē destruktīvus notikumus pašās partijās, jo no prezidenta neizskan skaidrs signāls par tālāko rīcību. "Ceru, ka prezidents labi apzinās, ko dara, kā arī riskus. Cerams, ka Latvijas sabiedrība Ziemassvētkos nesagaidīs brutālas partiju batālijas par nākamo valdību, jo mūsu sabiedrība to nav pelnījusi," uzsvēra Kažoka, norādot, ka prezidentam vajadzēja uzņemties lielāku atbildību.
Kā ziņots, Vējonis, šodien pabeidzot pirmo sarunu kārtu ar partijām par jaunas valdības veidošanu, nosauca virkni darbu, kuriem būtu jābūt jaunās valdības prioritātēm, bet nenosauca nedz premjera amata kandidātu, nedz deva mājienu, kurai partijai būtu jāuzņemas valdības veidošana.
Sarunās ar partijām pārliecinošs atbalsts kādam noteiktam koalīcijas modelim vai Ministru prezidenta kandidātam nav izveidojies, sacīja Vējonis un aicināja partijas ne vēlāk kā līdz šī gada beigām piedāvāt konkrētus premjera amata kandidātus un iespējamos koalīcijas modeļus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
