Perepjolkins un Vistiņš no valsts prasa vēl trīs miljonus eiro  (53)

Izdevums atgādina, ka pēc 17 gadus ilgas tiesāšanās Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) Lielā palāta lēma par labu Vistiņam un Perepjolkinam - viņiem bija jāsaņem no Latvijas valsts 1,22 miljonu eiro kompensācija kā atlīdzinājums par piespiedu kārtā atsavināto zemes īpašumu 6,5738 hektāru platībā, kas atrodas Rīgas tirdzniecības brīvostas teritorijā.

Vistiņam materiālā kompensācija tika noteikta 339,4 tūkstošu eiro apmērā, Perepjolkinam - 871,3 tūkstošu eiro apmērā, tāpat katram piešķirtas morālā kompensācija 3000 eiro apmērā un atlīdzināti tiesāšanās izdevumi 1500 eiro apmērā. Tā bija lielākā kompensācija, kādu ECT Latvijai piespriedusi maksāt. Nauda abiem prasītājiem pirms gada tika izmaksāta no valsts budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

Taču Perepjolkins un Vistiņš joprojām nav apmierināti - viņi izlēmuši atkal tiesāties par kompensācijas lielumu. Iegansts - viens no Latvijas valsts ECT iesniegtajiem dokumentiem esot bijis "kritiski vērtējams pierādījums", skaidroja advokāts Egils Radziņš. Perepjolkins pat runājis par to kā viltotu dokumentu.

Šis dokuments ir bijis SIA "Eiroeksperts Rīga" atzinums par iespējamo zemes kadastrālo vērtību Rīgas tirdzniecības ostas teritorijā 1999. gadā, kas esot bijis paredzēts vien ostas vajadzībām, taču ticis iesniegts kā pierādījums. Tāpat esot vēl citi argumenti - prasības pieteikums Vidzemes priekšpilsētas tiesā ir 10 lapu apmērā, skaidrojis advokāts.

Kopējā prasījuma summa pārsniedz trīs miljonus eiro - Perepjolkins prasa 2,2 miljonus eiro, bet Vistiņš - nedaudz vairāk par miljonu. Advokāts klāstījis, ka šī summas aprēķinātas no klientu bijušo īpašumu vērtības (kāda tā ir bijušo īpašnieku ieskatā), atskaitot ECT jau piespriestās un valsts izmaksātās kompensācijas.

Tiesas sēde paredzēta nākamgad 2. februārī, prasība iesniegta pret valsti Finanšu ministrijas (FM) personā.

Jau vēstīts, ka ECT atzina - kādreizējiem zemes īpašniekiem Vistiņam un Perepjolkinam izmaksātās atlīdzības apmērs par piespiedu kārtā atsavināto nekustamo īpašumu Rīgas brīvostas teritorijā nav uzskatāms par samērīgu.

Vistiņš un Perepjolkins ir Latvijas pilsoņi, kuri 1994. gadā no zemes īpašniekiem uz vairāku dāvinājuma līgumu pamata ieguva piecus zemes gabalus Rīgas tirdzniecības brīvostas teritorijā.

Vēlāk valsts īpašumus nacionalizēja, atlīdzību aprēķinot pēc 1940.gada zemes kadastrālās vērtības.