misc - 131
Foto: AFP/Scanpix
"Es [strādāju] kā valsts tulks. Ir situācijas, kur sarunas laikā redzu, es nevaru to pieļaut. Bija situācija, kad robežsargs prasa vīrietim: "Mēs zinām, ka Jūsu sievai ir nauda paslēpta. Ja tu neteiksi, es iešu viņu izģērbšu un pārmeklēšu". Viņš prasa, kāpēc es netulkoju? Es teicu, ka es nevaru tulkot, jo nevaru pateikt, ka tu kā vīrietis iesi izģērbt viņa sievu un pārbaudīt. Viņš saka, es domāju – "mēs pārbaudīsim". Es saku: "Nē, tu teici "es pārbaudīšu"," par paša pieredzēto intervijā pēc Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) pasūtījuma šā gada rudenī īstenotā pētījumā saka kāds brīvprātīgais.

Šis, un vēl daudzi citi skarbi un atklāti stāsti, ar kuriem pētījumā dalījušies intervētie, sniedz ieskatu tajā, kā Latviju un tās iestāžu, kā arī brīvprātīgo darbu uzņem personas, kas meklē patvērumu, kā arī pretendē uz bēgļa vai alternatīvās personas statusu.

Pētījums "Patvēruma meklētāju uzņemšanā iesaistīto speciālistu un brīvprātīgo pieredze darbā ar patvēruma meklētājiem un garīgās veselības problēmu risināšanā" šā gada oktobrī un novembrī tika veikts Latvijā, lai noskaidrotu problēmas, kādas rodas patvēruma meklētājiem un tiem, kas ar viņiem strādā, kā arī apzinātu pašreizējo situāciju Latvijas veselības, tostarp, bēgļu un palīdzošo personu garīgās veselības, aprūpē un atrastu šo problēmu risinājumus.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit