"Jāatzīst, ka Latvijā ir viens no plašākajiem deputātu imunitātes apjomiem, tā ir 1922.gada konstitūcija, modernajās konstitūcijās tā ir krietni šaurāka gan kriminālprocesuālā, gan administratīvā," teica eksperts, minot piemēru, ka ir valstis, kurās deputātiem imunitāte ir, piemēram, tikai sesiju laikā.
Imunitāte administratīvajā sodīšanā Latvijā esot salīdzinoši veca nodeva, jo imunitātes mērķis ir neļaut deputātu izņemt no Saeimas sastāva. Tādā ziņā administratīvie sodi par satiksmes noteikumu pārkāpumiem vai interešu konflikta likuma neievērošanu, kas ir biežākie pārkāpumi, deputāta darbu neietekmē.
Jautājums par administratīvās imunitātes atcelšanu briedis jau sen, pirmajām diskusijām par to parādoties jau pirms desmit gadiem. Ja Satversme tiks grozīta, tas varētu pavērt diskusijas arī citu normu pārvērtēšanai. "Saskaņa" iepriekš ir ierosinājusi administratīvo imunitāti atcelt visām amatpersonām.
"Tas pagaidām nav guvis lielu atbalstu, bet droši vien pirmais un sarežģītākais solis ir Satversmes grozījumi. Priekšā vēl ir trešais lasījums. Ja tie tiek pieņemti, tas varētu būt jautājums kaut kādai sistēmiskai regulējuma analīzei," pieļauj Pleps.
Administratīvās imunitātes atcelšana ir nūja ar diviem galiem, komentē Rīgas Stradiņa Universitātes Eiropas studiju fakultātes Politikas zinātnes katedras vadītāja Ilga Kreituse, uzsverot, ka ir jābūt pilnīgi skaidram, kā informācija nonāks pie vēlētāja.
"No vienas puses mēs sakām, ka nedrīkst deputātiem būt nekādu privilēģiju, viņi ir jāsoda tūlīt un uz vietas ir jāsaņem sods kā visiem Latvijas Republikas pilsoņiem. Tā ir taisnība. Bet no otras puses, ir jautājums - ja nebūtu šādas nepieciešamības, ka deputātam ir jāsaņem atļauja parlamentā, vai mēs uzzinātu par dzērājdeputātiem, par deputātiem, kuri saņem administratīvo sodu, jo tomēr deputāts ir ievēlēts no tautas, un viņa dzīvesveids lielā mērā nosaka to, vai viņš ir atbilstošs šim amatam. Ir jābūt pilnīgi skaidram, kā informācija nonāk pie vēlētāja," pauda Kreituse.
Informācijai būtu automātiski jānonāk Saeimā no kādām datu bāzēm un ar tās nolasīšanu, piemēram, Saeimas sēdes laikā, nedrīkstētu kavēties, uzskata politoloģe. "Nevis jāgaida, kad pārsūtīs un uzrakstīs pavadvēstuli. Domāju, ka tam jānotiek noteiktu dienu laikā, un jānosaka atbildīgā institūcija, lai ir zināms, kas ir atbildīgs, lai dati laicīgi nonāktu parlamentā un sabiedrība tiktu informēta," saka Kreituse.
Bažas par deputātu iespējamo vajāšanu viņa noraida. "Man nav bailes, ka policija sāks vajāt deputātus, vai tik nevarētu par viņu sastādīt kādu protokolu. Šādus pieņēmumus gribu noraidīt. Agrāk par to ir domāts, bet šodien ir citi apstākļi, citas tehnoloģijas, kā fiksēt pārkāpumus," viņa atzina, norādot uz Satversmes pieņemšanas laiku pagājušajā gadsimtā.
Jau rakstīts, ka Saeimas Juridiskā komisija trešdien otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Satversmē, kas paredz atcelt deputātu administratīvo imunitāti; atbalstu guva arī grozījumi Saeimas kārtības rullī, ar kuriem plānots noteikt, ka par pārkāpumiem sabiedrība arī turpmāk tiks informēta.
Komisijas vairākums pauda atbalstu idejai, ka Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija par deputātu pārkāpumiem varētu ziņot Saeimas plenārsēdē, tomēr trešdien vēl nevienojās, vai ziņas tiks publiskotas uzreiz pēc pārkāpuma izdarīšanas vai tikai pēc tam, kad piemērots sods.
Tāpat jau vēstīts, ka 12.Saeima līdz šim desmit reizes lēmusi par kāda deputāta izdošanu administratīvai sodīšanai. Atbildīgā komisija ir sagatavojusi vēl četrus lēmumprojektus.
11.Saeimā administratīvai sodīšanai tika izdoti 15 deputāti, 10.Saeimā - 19 deputāti. 9.Saeimā administratīvajai sodīšanai ar Saeimas balsojumu tika izdoti 27 deputāti. 8.Saeimā deputāti balsoja par kopumā 24 deputātu izdošanu administratīvai sodīšanai, četrus pieprasījumus noraidot. Bet 7.Saeimā tika sagatavoti 50 lēmumprojekti par deputātu izdošanu administratīvai sodīšanai, no kuriem viens netika virzīts, bet viens tika noraidīts, liecina Saeimas komisijas mājas lapā pieejamā informācija.