'Delfi' eksperiments: kā ļaunais onkulis probācijas aproci mēģināja sagraizīt  (42)

Ceļš no ieslodzījuma uz nosacītu brīvību

Lai varētu pretendēt uz elektronisko uzraudzību un iespēju sākt jaunu dzīvi bez likuma pārkāpumiem, notiesātajam ir jāizcieš noteikta soda daļa. Piemēram, par mazāk smagu noziegumu izdarīšanu cietumā ir jāpavada vismaz trešdaļa no piespriestā soda, taču mūža ieslodzījuma gadījumā - vismaz divdesmit četri gadi.

Tiesa, iesniegums vēl ne tuvu negarantē iespēju doties sabiedrībā. Tas ir tikai pirmais solis no garā ceļa. Vispirms brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks pārbauda, vai notiesātais atbilst visiem nosacījumiem un tikai tad tiek gatavota informācija par jau izciestā soda gaitu un Valsts probācijas dienestam pieprasīts izvērtēšanas ziņojums.

"Pēc izvērtēšanas ziņojuma pieprasījuma saņemšanas seko pārrunas ar pašu notiesāto, tiek iegūta informācija arī no valsts un pašvaldību iestādēm, tiek izvērtēta pieejamā informācija par iepriekšējo likumpārkāpumu vēsturi un informācija, kas ir iekļauta tiesas spriedumā, kā arī informācija, kuru mums sniedz brīvības atņemšanas iestāde," portālam "Delfi" skaidroja Valsts probācijas dienesta Izvērtēšanas ziņojumu nodaļas vadītāja Ieva Sviķe.

Sākotnēji notiesātais tiek informēts par visiem nosacījumiem un savu turpmāko ikdienu, ja viņam tiesa piemēros EU. Noteikumi šajā ziņā ir visnotaļ strikti, jo otrā pārkāpuma gadījumā Valsts probācijas dienestam ir jāvēršās tiesā ar iesniegumu par neizciestās soda daļas izpildi.

"Kad notiesātais ar parakstu ir devis piekrišanu EU, no viņa tiek iegūta informācija par ģimenes dzīves vēsturi, par draugiem un paziņām, par uzvedību un emocionālo stabilitāti, par atkarību izraisošām vielām, kā arī par viņa attieksmi pret noziedzīgo nodarījumu," pastāstīja Sviķe. Notiesātais norāda kontaktpersonu, kura izrādīs iespējamo dzīvesvietu, lai Valsts probācijas dienests varētu pārliecināties, ka tā tehniski ir piemērota EU īstenošanai.

Tieši personības kritēriju izvērtēšana ir nozīmīgākā, jo tā norāda uz to, vai notiesātais būs spējīgs integrēties sabiedrībā, ievērot probācijas dienesta darbinieku sagatavoto elektroniskās uzraudzības grafiku un nepastrādāt jaunus noziegumus.

Eksperiments: Nosacītā brīvības sajūta un grafiks

Kamēr es vēl atrodos ieslodzījumā, Valsts probācijas dienesta darbinieki devušies apsekot manu iespējamo dzīvesvietu. Viņi cer ieraudzīt mājokli, ko varēs sasniegt jebkurā brīdī, lai pārbaudītu, vai nepārkāpju kādu no pienākumiem, kas man izsniegtajos papīros ir rakstīti piecu lappušu garumā. To skaitā, protams, pienākums atturēties no alkohola.

Tāpat viņiem manā potenciālajā mājvietā ir jāspēj atbilstošos apstākļos uzstādīt faksa aparātam vizuāli līdzīgo bāzes staciju, kā arī jāpārliecinās, ka ir iespēja nodrošināt savas fizioloģiskās vajadzības. Vienkāršojot pēdējo teikumu: ir jābūt elektrībai, tualetei, ūdenim un virtuvei.

Šajā ziņā pārsteigumu nav un tā kā teorētiskā līmenī viņi ir pieņēmuši, ka neesmu drauds sabiedrībai, esmu saņēmis priecīgu vēsti par manu priekšlaicīgu atbrīvošanu no ieslodzījuma ar EU. Pirmais solis - tiekos ar lietas vadītāju un sastādām grafiku tuvākajām dienām.

Mājās varu atgriezties jau dienu ātrāk, lai nepacietīgi gaidītu ierodamies probācijas dienesta amatpersonu ar visu nepieciešamo aprīkojumu un pēdējām instrukcijām. Pirmā mācība: es esmu klients un ar klientiem viņi nesasveicinās, spiežot roku.

Sākam ar aproces uzstādīšanu. Tā izskatās visnotaļ moderna un nezinātājs varētu sajaukt ar viedpulksteni. Protams, ja nezinātājs nezina, ka viedpulksteņus nenēsā ap potīti. Arī bāzes stacija neizskatās pārāk draudīga - melna kaste ar iespējām sazvanīt lietas vadītāju, uzraudzības dienestu vai 112.

Uzstādīšana ir ļoti ātra - nolasām manus pirkstu nospiedumus, lai pēc nepieciešamības varu apstiprināt, ka viņi ir sazvanījuši tieši mani, un apskrienu nelielu krosiņu ap dzīvokļa perimetru, iezīmējot teritoriju, ko pamest turpmāk drīkstēšu tikai pēc iepriekš sastādīta stingra grafika.

Bāzes stacija kalpo ne tikai par saziņas līdzekli, bet arī par pulksteni un plānotāju. Tā parāda, vai man attiecīgajā brīdī ir jāatrodas dzīvoklī, obligāti jāatrodas ārpus tā vai arī man ir iespēja iziet ārā uz iepriekš saskaņotu galamērķi. Pirmais grafikā ir atzīmēts obligāts pusstundu garš aptiekas apmeklējums, par ko attopos pāris minūtes pirms termiņa sākuma.

Ātri apģērbjos un steidzu pamest telpas. Šeit sākas jau mana pirmā novirzīšanās no plāna - dodos uz tālāku aptieku nekā paredzēts sastādītajā grafikā. Pavisam drīz esmu galamērķī, kur saskaros ar ļoti pretīmnākošu sabiedrības attieksmi, proti, aptiekāre laipni atsaucas uz manu lūgumu aizdot šķēres, lai es varētu pamēģināt sagriezt probācijas uzraudzības aproci.

Aizmirstu dzīvokļa atslēgu dēļ sanāk nedaudz nokavēt atgriešanās termiņu, taču dažu minūšu ietvaros kavēšana, acīmredzot, ir cilvēcīgi piedodama un pagaidām neviens man nezvana. Tomēr ar šo gājienu saistās citas sekas - iepirkuma čekā ir redzams, ka esmu devies uz iepriekš nesaskaņotu vietu, ko nāksies skaidrot lietas vadītājam un riskēt ar pirmo brīdinājumu.

Noziegums un sods: Probācijas aproces iznīcināšana un ceļš uz cietumu

Tālāk ņemu rokās "Elektroniskās uzraudzības ierīču lietošanas noteikumus" ar domu pārkāpt visu, kas tur ir rakstīts.

Vispirms atvienoju bāzes staciju no elektrības un pārnesu dažus metrus tālāk. Nekavējoties saņemu zvanu. Telefonu neceļu, tāpēc kā nākamā zvana "melnā kaste", kurā pēc nelielas skaidrošanās dzirdu brīdinājumu, ka informācija tiek nodota lietas vadītājam.

Pēc neilga mirkļa ekrānā parādās uzraksts: "Var iet ārā", kas paredz brīvprātīgu veikala apmeklējumu. Tā vietā es apauju šortus un dodos mērcēt kājas karstā vannā. Šis, tiesa, bez rezultātiem - aproce ir ūdensizturīga un, ja vien es neeju pirtī vai nenirstu vismaz piecu metru dziļumā, nevienam nav pretenzijas. Tiesa, bāzes stacija neklusē - tajā zvana dienests, lai apvaicātos, kāpēc es esmu izvēlējies neizmantot man doto iespēju pamest dzīvokli.

Man, saprotams, bija jāmelo, jo es taču neiešu atklāt, ka esmu savācis arsenālu no mājās atrodamiem priekšmetiem un grasos pārbaudīt, cik tad stipra viņa īsti ir.

Brutāls spēks: Aproce ir veidota no gana spēcīga materiāla, lai tā nejauši nevarētu noplīst arī pie sportiskām aktivitātēm, tāpēc mēģinājumi to noraut ir bezjēdzīgi. Turklāt procesa laikā probācijas dienests zvanīja un lūdza, lai pārtraucu to darīt - spēka pielietošana pret to uzrādās viņu sistēmā. Slikta ideja.

Nagu vīle: Iespējams, klišejiskākais variants, taču reizē bezjēdzīgākais. Nekādu rezultātu, ja neskaita pazemojumu par to, ka šāda ideja vispār ir ienākusi prātā.

Ass nazis: Mēģinājumi atstāja redzamas pēdas aprocē, tāpēc varam secināt, ka ar pietiekamu centību tas būtu iespējams.

Šķēres: Aptiekā iegādātās nagu šķēres ļoti viegli tika galā gan ar aproces materiālu, gan tajā iebūvēto optisko kabeli, kas ziņo dienestam par signāla pazušanu.

Saņemu divus zvanus - pirmajā skaidroju, ka aproce ir neviļus nokritusi, taču otrajā saņemu instrukcijas nekavējoties doties uz Valsts probācijas dienesta telpām rakstīt paskaidrojumu un iepūst alkometrā.

Elektroniskā uzraudzība: pirmie soļi atpakaļ sabiedrībā

Ja šie divu dienu garumā izspēlētie notikumu būtu īsti, es, protams, dotos pavadīt cietumā atlikušo laiku, tikmēr probācijas dienests analizētu manu gadījumu un vērtētu pārkāpumu iespējamos iemeslus. Visticamāk iemesls būtu meklējams kādā no pirmajiem soļiem, proti, manos personības kritērijos.

Jā, to var pārgriezt un, ja ļoti vēlētos, varētu mēģināt ielēkt pirmajā transportā prom no valsts, taču šo nolūku izslēgšanai tiek veikta augstāk aprakstītā personības kritēriju izvērtēšana, un pie aksesuāra tiek notiesātie ar zemu risku, proti, tie, kuri ir izrādījuši patiesu vēlmi un spēju atgriezties sabiedrībā. Kopš elektroniskās uzraudzības ieviešanas 2015. gada 1. jūlijā, no 139 notiesātajiem, kuri ir pieteikušies elektroniskajai uzraudzībai, priekšlaicīgi atbrīvoti līdz šim ir 34.

Sabiedrībai šī programma ir nozīmīga divu būtisku apsvērumu dēļ. Pirmkārt, aproces nēsātāji ir tuvu piespriestā termiņa beigām, līdz ar to viņi atgriezīsies cilvēkos jebkurā gadījumā, un šajā brīdī ir tikai mūsu interesēs, lai Valsts probācijas dienesta uzraudzībā viņi varētu pilnvērtīgi strādāt un dzīvot, tādējādi samazinot risku uz atkārtotu atgriešanos pie vecajiem niķiem.

Otrkārt, tā gluži vienkārši ir lētāka. Viena diena notiesātajam ieslodzījumā valstij izmaksā 21 eiro, savukārt elektroniskās uzraudzības tehniskās izmaksas - četri līdz astoņi eiro. Optimālais uzraugāmo cilvēku skaits ir 200, jo tieši tik aproces ir iegādātas no Izraēlas uzņēmuma "SuperCom Ltd".