Laikraksts "Diena" par 1991. gada 3. janvāri:
Situācija Preses namā
Māris Ozoliņš
"Preses nama tipogrāfijas darbinieki neizslēdz varbūtību, ka darbs tipogrāfijā tiks uzsākts jau tuvākajā laikā. Kā intervijā "Dienai" izteicās kāds tipogrāfijas strādnieks, kurš nenosauca savu uzvārdu, jaunais direktors ar dažādām metodēm cenšoties piespiest strādniekus atsākt tipogrāfijas darbu. Tiekot runāts ar katru ceha priekšnieku atsevišķi, un ar to palīdzību cenšas ietekmēt strādniekus
Redakcijās noris mierīgs darbs. Laikraksta "Latvijas Jaunatne" darbinieki, vakar aizveduši no Preses nama kompjūtertehniku, solās pirmo numuru izdot jau rit, bet ne Preses namā. Laikraksta "Lauku Avīze" darbinieki, šodien apspriedušies, nolēma turpināt darbu kā agrāk, nezinot, kad iznāks laikraksts. No redakcijas aizveduši vērtīgāko — zīmogu, naudu u.c.
LKP CK izdevniecības direktors A.Vrubļevskis, divi kaujinieki un kāds darbinieks no LKP CK, kurš atteicās noteikt uzvārdu, uzturas K. Dundura kabinetā. No intervijas "Dienai" A.Vrubļevskis atteicās."
Mītiņš Ķīpsalā
Dzintars Pelcbergs
"Lai izteiktu atbalstu LKP tiesībām uz Preses namu, šodien Darba kolektīvu apvienotās padomes mītiņā pie Preses nama bija pulcējušies ap 300 cilvēku.
LKP CK sekretārs Kārlis Gerķis klātesošos informēja, ka Preses nama ieņemšana nav LKP sankcionēts pasākums, bet melnās beretes tikai aizstāvot LKP īpašumu. Tika nolasīts LKP CK ieceltās Preses nama vadības aicinājums darbiniekiem atgriezties savās darba vietās, redakcijām iesniedzot priekšlikumus par tālāko sadarbību. Mītiņā atbalstu LKP CK īpašuma tiesībām uz Preses namu izteica LR AP deputāts Viktors Alksnis."
Laikraksts "Latvijas Jaunatne" par 1991. gada 3. janvāri:
Ostorožno – ekstremizm!*
Ieva Zvīdre
"Ar šādu uzrakstu, iekšējās pārliecības stiprināts, uz interfrontes mītiņu pie Preses nama bija ieradies viens no tā dalībniekiem. Viens no… (pēc redzētā pa 10. stāva logu aptuveniem spriedumiem)… drusciņ vairāk nekā piecsimt dalībniekiem. Plakāts brīdināja visus, kas to lasīja. No kā? Droši vien no tiem, kas zem šā plakāta stāvēja. Nu ko lai saka, paškritika ir laba lieta.
Atreferēt teikto nebūtu vērts, jo neko jaunu nedzirdējām. Izrādās, ka komunistu laikā dzīvojām "pie desas", ka komunisti jūtas tā, it kā viņus kāds mēģinātu izģērbt…
Jā, skanēja arī aicinājumi slēgt līgumus ar nama īstajiem saimniekiem, kuri esot ļoti labi un atļaušot drukāt tiklab avīzes, kā arī žurnālus — gan tos, kuri vēstīšot "taisnību"…
Nospriedām, ka partijas disciplīna klibo pamatīgi, kad pa logu uzskatāmi varēja redzēt tik daudz mītiņotāju, cik no vienas puses pieveda ar autobusiem, tik pa otru pusi mītiņu "nemanāmi" atstāja.
Mītiņš ilga nepilnu stundu. Ko lai dara — lieti līst un puteņo…"
*Uzmanību – ekstrēmisms!