Ziemassvētku laikā būtiskus jaunumus valdības veidošanas procesā nesola  (42)

Politiķi no ZZS un nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK norāda, ka valdības veidošanas procesu ietekmēs arī tas, ar cik lielu atbalstu pašas partijas rindās kā politiskā spēka premjerministra kandidāte tiks izvirzīta "Vienotības" līdere Solvita Āboltiņa. Tiek prognozēts, ka Āboltiņa saņems vairākuma atbalstu, savukārt "Vienotības" Saeimas frakcijas tā dēvētā deputātu sešinieka pārstāvji neatklāj, kā rīkosies iekšējā balsojumā par viņas kandidatūru.

Vairāki politiķi kā reālāko ZZS kandidātu premjerministra amatam pašlaik nosauc zemkopības ministru Jāni Dūklavu (ZZS), taču norāda, ka šis jautājums vēl varētu tikt apspriests Saeimas frakcijā. Kā otrs iespējamais ZZS kandidāts minēts deputāts Māris Kučinskis (ZZS), kurš kuluāros tā brīža favorīta statusu baudīja vēl pagājušonedēļ. Netiek izslēgta teorētiska iespēja, ka gadījumā, ja rastos neskaidrība par "Vienotības" izvēli, ZZS savu kandidātu nosauktu nevis 28. decembrī, bet vēlāk.

Ja izveidosies situācija, kurā "Vienotība" kā pretendenti būs nosaukusi Āboltiņu un arī ZZS būs darījusi zināmu savu kandidātu valdības vadītāja postenim, tiek prognozēts, ka izšķirošā loma būs Valsts prezidentam Raimondam Vējonim. Vējonis varētu noteikt tālākos spēles noteikumus, jo valsts augstākā amatpersona var gan izlemt prasīt pretendentam jau pirms nominēšanas nodrošināt vairākumu Saeimā, gan arī izšķirties nosaukt kandidātu, kuram pašam pēc tam jānodrošina balsis savas valdības apstiprināšanai parlamentā. Taču Vējonis nav ierobežots tikai ar šiem diviem rīcības modeļiem un var īstenot arī kādu citu scenāriju.

Krietni pāragri spriest, vai Vējonis būtu gatavs nolemt nominēt premjera kandidātu bez skaidra vairākuma atbalsta. Tomēr, ja tas tā notiktu un oficiāli tiktu nominēta Āboltiņa, tiek pieļauts, ka viņas izredzes kļūt par valdības vadītāju lielā mērā noteiktu nacionālā apvienība, kura gan skaidri norādījusi, ka neatbalstīs "Vienotības" līderi premjera amatā. VL-TB/LNNK politiķi akcentē, ka neredz iespēju savu viedokli mainīt, savukārt kāds politiķis, kurš nepārstāv nacionālo apvienību, pieļāva iespēju, ka varētu notikt intensīvi mēģinājumi pārliecināt šo politisko spēku tomēr atbalstīt Āboltiņu.

Vēl neskaidrāka situācija ir ar Dūklava iespējām, jo pagaidām vēl precīzi neesot zināms, kāda būs ZZS izšķiršanās attiecībā uz Ministru prezidenta kandidāta izvēli. Taču, ja viņš saņemtu atbalstu gan no ZZS, gan no Vējoņa, tad Dūklava kandidatūrai būtu jāsaņem piekrišana arī no koalīcijas partneriem, un jau pašlaik tiek norādīts, ka, nonākot tik tālu, piemēram, "Vienotībā" par Dūklava kandidatūru varētu notikt lielas un asas diskusijas.

Tiek uzsvērts, ka valdības veidošanai vajadzētu notikt rūpīgi un ka arī īpašai steigai neesot pamata, jo demisionējusī Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas vadītā valdība funkcionējot labi.

Kā ziņots, ja partijas līdz šī gada beigām nepiedāvās savus Ministru prezidenta amata kandidātus un konkrētus piedāvājumus iespējamam jaunās valdības koalīcijas modelim, Valsts prezidents Vējonis tikšanās organizēs nākamā gada sākumā, apliecināja prezidenta pārstāvis Gusts Kikusts.

Jau vēstīts, ka "Vienotība" līdz 28. decembrim veiks frakcijas un valdes balsojumu par vienīgo šī politiskā spēka izvirzīto Ministru prezidenta amata kandidātu - Āboltiņu.

Savukārt pirmdien ZZS plāno apspriest partijas vismaz divas iespējamās Ministru prezidenta amata kandidatūras - Dūklavu un Kučinski. Teorētiski netiekot izslēgta vēl kādas citas kandidatūras apspriešana.

Politiķi gan prognozē, ka šogad skaidrības par nākamo valdības sastāvu, visticamāk, vēl nebūs. Tāpat arī koalīcijas vienošanās par kādu konkrētu premjera amata kandidātu tuvākajās nedēļās vēl netiek prognozēta. Vienlaikus tiek norādīts, ka notiek politiķu neformālās konsultācijas, kas var mainīt situāciju.