Pieaugot patvēruma meklētāju plūsmām, paplašinoties nestabilitātei reģionā un pastiprinoties hibrīdajiem draudiem, ievērojami palielinājušies drošības riski, tostarp spiediens uz Latvijas Austrumu robežas, kas vienlaikus ir arī Eiropas Savienības (ES) un NATO ārējā robeža, norādīts Ārlietu ministrijas sagatavotajā ziņojuma darba dokumentā par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā un ES jautājumos.
Ministrija tās dokumenta projektā norādījusi, ka šo iemeslu dēļ papildus Austrumu robežas stiprināšanas pasākumiem nacionālajā līmenī ministrija veicinājusi sadarbību ar starptautiskajiem partneriem, tostarp robežu drošības jautājums ticis aktualizēts dialogā gan ar Eiropas Komisiju (EK) un citām ES institūcijām, gan ar atsevišķiem sabiedrotajiem. Latvija arī izskatot sadarbības iespējas ar ASV.
Latvija pašlaik sniedz ieguldījumu ES un NATO ārējās robežas stiprināšanā, atbalstot starptautiskās iniciatīvas. Tāpat Latvija piedalās ES robežkontroles aģentūras "Frontex" operācijās, kā arī ir iesaistīta ES robežu pārvaldības projektā BOMCA9, kas sniedz atbalstu robežu drošības un pārvaldības jomā ES partnervalstīm Centrālāzijas reģionā.
Izvirzīto mērķu sasniegšanai un prioritāšu efektīvai ieviešanai būtiska nozīme ir starpinstitūciju sadarbības un informācijas apmaiņas stiprināšanai, tādēļ ministrija turpinās atbalstīt pēc iespējas aktīvāku koordināciju starp iesaistītajām institūcijām. Viens no būtiskiem Ārlietu ministrijas uzdevumiem būs sabiedroto valstu un ES institūciju atbalsta piesaistīšana un koordinēšana valsts Austrumu robežas kontroles un aizsardzības koncepcijā izvirzīto prioritāšu praktiskai ieviešanai.
Saskaņā ar ES Tieslietu un iekšlietu ministru padomes lēmumu Latvijai no Itālijas un Grieķijas būs jāuzņem papildu 281 persona, kam nepieciešama starptautiskā aizsardzība. Šobrīd kopējais patvēruma meklētāju skaits, kas Latvijai būs jāuzņem divu gadu laikā, ir 531 persona. Neraugoties uz šo patvēruma meklētāju uzņemšanu, Latvijā iekļūst patvēruma meklētāji arī no citām valstīm.
Latvija ir norādījusi, ka vēlas uzņemt ģimenes ar bērniem un būtiskas ir svešvalodu prasmes, iegūta pamatizglītība vai profesionālā izglītība, vēlama darba pieredze vai prasmes, derīgi ceļošanas dokumenti.
Lai pārvietotu patvēruma meklētājus uz Latviju, sadarbībai ar Itāliju un Grieķiju ir nozīmēti divi sakaru virsnieki jeb koordinatori.
Plānots, ka pirmie desmit patvēruma meklētāji no Grieķijas ieradīsies janvārī.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
