Desmit Eiroparlamenta šī gada lēmumi, kas drīzumā ietekmēs tavu dzīvi  (38)

Portāls "Delfi" sadarbībā ar EP piedāvā aplūkot desmit lēmumus, kuri praktiski maina vai drīz mainīs arī Latvijas pilsoņu ikdienu

Ceļotājiem, kuri internetā iegādājas "komplekso ceļojumu" (piemēram, aviobiļete + viesnīca + automobiļa noma), būs tāda pati aizsardzība kā tiem, kuri šādas ceļojumu paketes pērk no ceļojumu aģentūrām.

Vienošanās arī nostiprina ceļotāju tiesības, ļaujot tiem atcelt noslēgto līgumu, ja ceļojuma cena pieaug par vairāk nekā 8%. Tāpat būs iespējams saņemt palīdzību, ja rodas sarežģījumi, un tikt nodrošinātiem ar transportu uz mājām, ja tūrisma aģentūra bankrotē.

No 2016. gada 30. aprīļa, ceļotājiem atrodoties citās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs, viesabonēšanas cenas mobilajiem sakariem samazināsies vismaz četras reizes, apstiprina Eiropas Parlamenta (EP) informācijas birojs.

Viesabonēšanas tarifs zvaniem samazināsies no 19 centiem par minūti līdz aptuveni pieciem centiem, datu pārraidei viesabonēšanas cena samazināsies no 20 centiem par megabaitu līdz 5 centiem par megabaitu, bet viesabonēšanas maksa par vienu īsziņu saruks no 6 centiem līdz diviem centiem.

Līdz ar pilnīgu viesabonēšanas atcelšanu 2017. gadā jāmaksā būs tik, cik pašlaik par pakalpojumu tiek maksāts mītnes zemes operatoram.

Iedzīvotāji un mazie un vidējie uzņēmumi varēs izmantot vienkāršotu ES procedūru, lai atgūtu pārrobežu parādus apmērā līdz 5000 eiro.

Eiropas Savienības 2016. gada budžetā EP panāca vairāk finansējumu migrācijai, darba vietām un jaunatnes nodarbinātībai, studentu apmaiņas programmai "Erasmus+" un pētniecības un izstrādes programmai "Apvārsnis 2020" ("Horizon 2020"), skaidro EP pārstāvji.

Tāpat EP arī devis "zaļo gaismu" 315 miljardu EUR "Junkera investīciju plānam" ar mērķi veicināt dzīvotspējīgu ieguldījumu finansēšanu Eiropā.

Pieņemti stingrāki mēri cīņā pret naudas atmazgāšanu, noziegumiem nodokļu jomā un teroristu organizāciju finansēšanu. Piemēram, turpmāk uzņēmumu faktiskie īpašnieki būs jāreģistrē ES dalībvalstu centrālajos reģistros - tiem pieeja būs kompetentajām iestādēm un personām, kurām ir likumīga interese, piemēram, pētnieciskajiem žurnālistiem.

Tāpat pēc "LuxLeaks" skandāla, kas izgaismoja samazinātos nodokļus lielajām korporācijām, EP sagatavoja ieteikumus taisnīgai nodokļu sistēmai visā ES, lai sabiedrībai nav "jāsavelk jostas".

Svarīgi jaunumi arī pircējiem un tirgotājiem - komisijas maksu, ko bankas iekasē no mazumtirgotāja par maksājumu ar karti apstrādi, turpmāk ierobežos ES mēroga "griesti" . Tie attieksies uz komisijas maksu par maksājumu karšu darījumiem gan vienas dalībvalsts robežās, gan citās ES dalībvalstīs, un rezultātā tas samazinās izmaksas.

Par debetkaršu maksājumu apstrādi mazumtirdzniecībā citā ES valstī noteiktie komisijas maksas griesti būs 0,2% no darījuma vērtības.

Eiroparlaments nolēma, ka 0,2% griesti pēc piecu gadu pārejas perioda būs jāpiemēro arī iekšzemes debetkaršu darījumiem. Šajā piecu gadu pārejas laikā dalībvalstis var atļaut maksājumu pakalpojumu sniedzējiem piemērot komisijas maksu līdz 0,2% no "visu debetkaršu iekšzemes darījumu vidējās ikgadējās darījumu vērtības katrā maksājumu karšu shēmā".

No 2018. gada 31. marta visos jaunajos vieglo auto un mikroautobusu modeļos būs jāiebūvē avārijas zvanu ierīces "eCall", kas automātiski brīdina glābšanas dienestus par negadījumu. ES ceļu satiksmes negadījumi 2014. gadā kopumā paņēma 25 700 dzīvības. Jaunā ierīce varētu samazināt šo skaitu par 10% gadā, aprēķinājis Eiroparlaments.

Turpmāk autovadītājus sodīs arī par Lielbritānijā, Īrijā un Dānijā veiktiem pārkāpumiem - ātruma pārsniegšanu, drošības jostas nelietošanu, ķiveres nevalkāšanu (motociklistiem), mobilā tālruņa u.c. saziņas ierīču nelikumīgu izmantošanu pie stūres u.tml. Tādējādi, kā uzskata Eiroparlaments, uzlabota drošība un taisnīga attieksme pret šoferiem visā ES.

EP nolēma krasi ierobežot videi kaitīgo plastmasas maisiņu lietošanu, un ES dalībvalstis varēs izvēlēties vienu no divām iespējām:

• nodrošināt, lai gada vidējais "plāno" maisiņu patēriņš no 2019. gada nepārsniedz 90 maisiņus un no 2025. gada 40 maisiņus uz iedzīvotāju;
• nodrošināt, ka no 2018. gada šī veida maisiņus pircējiem vairs neizsniedz bez maksas;

ES dalībvalstīm vairāk rīcības brīvības ģenētiski modificētu organismu jautājumos - ierobežot vai aizliegt ģenētiski modificētu augu kultivēšanu savās teritorijās, pat ja to būs atļāvusi Eiropas Savienība.

Jaunie tiesību akti ļaus dalībvalstīm aizliegt ģenētiski modificētos organismus, pamatojoties uz vides aizsardzības apsvērumiem, kas nav iekļauti Eiropas Pārtikas drošības iestādes veselības un vides risku sarakstā.

Dalībvalstis varēs aizliegt konkrētu grupu vai veidu ģenētiski modificētos kultūraugus arī pilsētplānošanas, lauksaimniecības politikas, sociālo un ekonomisko apsvērumu dēļ, kā arī, lai novērstu nejaušu ģenētiski modificēto organismu piesārņojumu citos produktos.

Tiesību akts nodrošina arī procedūru, ar kuru dalībvalstīm pirms tirdzniecības aizlieguma ieviešanas ir jāsaskaņo šis lēmums ar ģenētiski modificēto sēklu izplatītāju. Tomēr, pat izplatītājam nepiekrītot, dalībvalsts varēs vienpusēji piemērot aizliegumu.