ZZS nolemj 'ieturēt pauzi' un vēl nenosauc savu premjera kandidātu  (71)

ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis žurnālistiem norādīja, ka ZZS ir nolēmusi "ieturēt pauzi" šajā jautājumā. Viņš uzsvēra, ka ZZS joprojām paliek divi iespējamie premjera amata kandidāti - zemkopības ministrs Jānis Dūklavs un Saeimas deputāts Māris Kučinskis. Viņi abi esot pateikuši stingru "jā" iespējai kandidēt uz augsto amatu.

Vaicāts, kādas būs ZZS tālākās darbības, Brigmanis norādīja, ka pirmkārt jātiek skaidrībā, kas notiek ar "Vienotību".

Brigmanis norādīja, ka nolemts ieturēt pauzi, jo pašlaik ir daudz nezināmā, piemēram, kāds varētu būt topošās valdības koalīcijas partneru sastāvs. Būtu nepareizi ZZS nosaukt kandidātu, kurš "beigās neko nevarētu izdarīt". Arī Dūklavs un Kučinskis norādījuši, ka viņiem ir jāsaprot, kādi var būt nākamie soļi, veidojot valdību, skaidroja politiķis.

Viņš norādīja, ka jātiek skaidrībā, kas notiek ar "Vienotību", jo katrs šī politiskā spēka solis esot neprognozējams. "Vienotība" var gan nosaukt, gan nenosaukt Āboltiņas kandidatūru premjera amatam, gan nosaukt kādu citu kandidatūru, gan paziņot, ka "sadalās frakcijas iekšienē" vienota viedokļa trūkuma dēļ, pauda ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs. Nav skaidrības, ar ko sākt sarunas no "Vienotības" puses, akcentēja politiķis.

ZZS valdes loceklis Ingmārs Līdaka pieļāva, ka līdz gada beigām "Vienotība" nosauks savu premjera amata kandidātu.

Līdaka piebilda, ka arī nākamo divu darba dienu laikā acīmredzot ZZS savu kandidātu neizvirzīs. Taču, tā kā pastāv iespēja, ka būs nosaukts vismaz viens "Vienotības" kandidāts, tad Valsts prezidentam būs, no kā izvēlēties. Viņš akcentēja, ka ZZS nav mērķis konkurēt, bet gan sadarboties ar "Vienotību".

Ja "Vienotības" potenciāli vēl nosaucamais kandidāts nespēs izveidot valdību, tad varētu būt ZZS kārta virzīt savu kandidātu, pieļāva Līdaka. Viņš pauda cerību, ka "Vienotībai" veiksies ar aritmētiku, apkopojot iekšējā balsojumā nodotās balsis par partijas potenciālo premjera amata kandidātu.

Brigmanis norādīja, ka ir vairāki neatbildēti jautājumi, piemēram, ar ko no "Vienotības" puses sākt sarunas par valdības veidošanu - ar Āboltiņu vai kādu citu personu. Politiķis akcentēja, ka viņam nav zināms, ka "Vienotība" būtu oficiāli premjera amatam virzījusi Solvitas Āboltiņas kandidatūru. Viņš piebilda, ka tad, ja "Vienotība" būs izvirzījusi savu kandidatūru, tas automātiski nenozīmē, ka ZZS nevirzīs savu kandidatūru. Viņš akcentēja, ka "pirmkārt jāsaprot, kas tas veidojums "Vienotība" ir".

Taujāts, vai pašlaik ZZS ir zaudējusi iniciatīvu valdības veidošanā, Brigmanis retoriski vaicāja, vai kāds vēlas, lai Zaļo un zemnieku savienība valdību veido ar partiju "Saskaņa". ZZS frakcijas priekšsēdētājs arī pats atbildēja, ka Latvijā to negrib neviens, kas atbalsta labēji centriskos spēkus.

Jau vēstīts, ka "Vienotība" un ZZS bija plānojušas līdz 28.decembrim nosaukt savus kandidātus valdības vadītāja amatam.

Šodien ZZS Saeimas frakcijas un valdes kopsēdē bija paredzēts apspriest divas iespējamās Ministru prezidenta amata kandidatūras - zemkopības ministru Dūklavu un Saeimas deputātu Kučinski.

Savukārt "Vienotība" līdz šodienai rīko frakcijas un valdes iekšējo balsojumu par vienīgo šī politiskā spēka izvirzīto Ministru prezidenta amata kandidāti - partijas līderi Solvitu Āboltiņu. Balsojums notiek ar īsziņām un e-pastu. Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka Āboltiņa politiskā spēka iekšējā balsojumā saņēmusi vairākuma atbalstu.

"Vienotības" ģenerālsekretārs Artis Kampars šorīt intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" atzina, ka "Vienotība" gaida, ko attiecībā uz saviem Ministra prezidenta amata kandidātiem izlems partijas potenciālie sadarbības partneri ZZS. Tiesa, arī ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis iepriekš "Rīta panorāmai" apgalvoja, ka gaidīs, ko nolems "Vienotība".

Jau vēstīts, ka Vējonis 14.decembrī, pabeidzot pirmo sarunu kārtu ar partijām par jaunas valdības veidošanu, nosauca virkni darbu, kuriem būtu jābūt jaunās valdības prioritātēm, bet nenosauca nedz premjera amata kandidātu, nedz deva mājienu, kurai partijai būtu jāuzņemas valdības veidošana. Tomēr Vējonis aicināja partijas ne vēlāk kā līdz šī gada beigām piedāvāt konkrētus premjera amata kandidātus un iespējamos koalīcijas modeļus.

Vējonis arī norādījis, ka gadījumā, ja partijas līdz šī gada beigām nepiedāvās savus Ministru prezidenta amata kandidātus un konkrētus piedāvājumus iespējamam jaunās valdības koalīcijas modelim, viņš nākamās tikšanās ar partijām organizēs nākamā gada sākumā.