Valdības veidošanas sekmes saista ar 'Vienotības' un Āboltiņas lēmumiem; pieaug prezidenta loma  (16)

Ļoti būtiska šajā procesā ir arī "Vienotības" rīcība, nosaucot premjera amata kandidātu, - vai šis politiskais spēks virzīs valdes un frakcijas vairākuma atbalstīto Solvitu Āboltiņu vai arī tiks meklētas alternatīvas kandidatūras.

Abas koalīcijas lielākās partijas - "Vienotība", Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) - pašlaik nogaida un nesteidz rīkoties, kaut arī abas partijas iepriekš solīja savus kandidātus nosaukt līdz 28. decembrim. Arī Vējonis bija aicinājis partijas līdz šā gada beigām piedāvāt konkrētus premjera amata kandidātus, kā arī iespējamos koalīcijas modeļus. Vairāki koalīcijas politiķi pieļāva, ka drīz tomēr notiks neformālās konsultācijas ar prezidentu saistībā ar valdības veidošanu.

Partijas "Vienotība" valdes locekļiem ir dažādi viedokļi par iespējamo turpmāko rīcību saistībā ar valdības veidošanu. Vairāki partijas pārstāvji, kaut arī pieļauj iespējas meklēt alternatīvus scenārijus, uzsver, ka pašlaik turpmākā rīcība lielā mērā atkarīga no Āboltiņas. Proti, kamēr šī kandidatūra nav atsaukta, citi partijas pārstāvji diez vai mēģinātu ar viņu sacensties. Pašlaik vēl nav zināms precīzs "Vienotības" valdes sēdes datums - iespējams, šāda apspriede varētu notikt vēl šogad vai arī nākamnedēļ, 4. janvārī.

"Vienotības" politiķi joprojām uzsver gatavību cīnīties par iespēju vadīt valdību un uzņemties iniciatīvu valdības veidošanas procesā.

Savukārt atsevišķi ZZS politiķi apšauba to, ka "Vienotība" tagad būs gatava izvirzīt Āboltiņas kandidatūru, ņemot vērā, ka viņai nav skaidra vairākuma parlamentā. Ja partija izšķirtos virzīt kādu citu kandidātu, tad kā vienu no reālākajiem kandidātiem kāds ZZS pārstāvis minēja finanšu ministru Jāni Reiru (V), kuram gan kā negatīvu aspektu min daļēju diplomātisko spēju trūkumu - tas varētu traucēt situācijā, kad koalīcijā par kādu jautājumu rastos domstarpības un to novēršanai būtu nepieciešamas pacietīgs skaidrošanas darbs, nevis strikta pozicionēšana. Savukārt cits iespējamais pretendents bijušais eirokomisārs Andris Piebalgs (V) varētu tomēr nevēlēties ieņemt šo posteni, lai gan viņa kļūšanai par valdības vadītāju varētu saskatīt "Eiropas paralēles" ar Valda Dombrovska (V) kļūšanu par valdības vadītāju.

ZZS politiķi joprojām pauž gatavību nepieciešamības gadījumā pārņemt no "Vienotības" valdības veidošanas stafeti, un šī politiskā spēka divi iespējamie premjera amata kandidāti esot zemkopības ministrs Jānis Dūklavs un Saeimas deputāts Māris Kučinskis.

ZZS lēmums "ieturēt pauzi" un pagaidām nenosaukt premjera amata kandidātu atsevišķi partneri uztver kā taktisko soli - pašlaik ZZS kandidātiem arī nav visas koalīcijas atbalsta, bet, virzot savu pretendentu premjera amatam, šis politiskais spēks vēloties būt pārliecināts par vairākuma atbalstu.

Vienlaikus arī tiek norādīts - ZZS kandidāta nenosaukšana arī ietekmējusi "Vienotības" rīcību. Proti, situācija "Vienotībai" būtu vienkāršāka, ja būtu vairāku partiju kandidāti, kuriem nav viennozīmīga atbalsta.

Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) savu pozīciju nav mainījusi - koalīcijas lielākām frakcijām ir priekšroka virzīt premjera amata kandidātus, tomēr "Vienotības" līderi Solvitu Āboltiņu valdības vadītājas amatam VL-TB/LNNK neatbalstīs.

Kopumā politiķi nesagaida vieglas sarunas un prognozē, ka valdības veidošana ievilksies. Pašlaik - trīs nedēļas pēc Straujumas demisijas - partijas joprojām nav oficiāli izvirzījušas iespējamo premjera amata kandidātu un nav veikušas oficiālās savstarpējās konsultācijas.