Ārstniecības kvotas nav noteiktas nevienā likumā, tās izriet tikai no Ministru kabineta noteikumiem, intervijā sacīja tiesībsargs Juris Jansons.
Viņš norādīja, ka pie precīza juridiskā vērtējuma vēl tikai tiek strādāts, un, visticamāk, janvārī-februārī tiks pabeigts vidēja mēroga pētījums par valsts veselības aprūpes sistēmu.
"Tas ir antikonstitucionāli, jo ne likumā, ne Satversmē tas nav paredzēts. Ja tas ir tikai kaut kādos valdības noteikumos, manuprāt, tas ir nepieteikami juridiski regulēts kaut vai tā iemesla dēļ, ja ir virkne pacientu, kuriem ir vienādas tiesības saņemt noteikto pakalpojumu - izmeklējumu, speciālista konsultāciju -, bet, ja nauda beidzas, tad pirmie pieci rindā pakalpojumu saņem, bet nākamie pieci vairs nē. Līdz ar to, raugoties caur tiesiskās vienlīdzības prizmu, tas ir pārkāpums. Ja mēs skatāmies no Satversmes normu prizmas - tajās ir norādīta valsts apņemšanās nodrošināt sabiedrības veselību tādā līmenī, lai tas atbilstu starptautiskajiem standartiem, piemēram, pants par sociāli ekonomiskajām un kultūras tiesībām, tāpat, piemēram, 12.pantā ir pateikts, kādam tad ir jābūt minimālajam sabiedrības veselības līmenim. Pēc Satversmes vien mēs jau redzam diezgan konkrētas pretrunas ar reālo situāciju," tā Jansons.
Tiesībsargs arī atzina, ka, būtu jāanalizē, kāds ir tas iemesls, kāpēc katru gadu nepilniem astoņi tūkstoši cilvēku tiek apstiprināta invaliditāte.
"Jautājums, vai tas ir kaut kas ielaists - cilvēks nav laicīgi gājis pie ārsta un slimība progresējusi -, vai arī invaliditāte iegūta traumas rezultātā. Protams, jautājums ir arī bērnu veselības aprūpes pieejamība," piebilda Jansons.