Starp LZA un koncertzāli 'Rīga' notiek vairākas tiesvedības  (2)

Viņš informēja, ka divi tiesas procesi ir par saistību nepildīšanu, proti, LZA mēnešiem, atsevišķos gadījumos pat pusgada garumā, nesniedz atbildes uz rakstveida iesniegumiem. Notiek arī tiesvedība par līguma uzteikšanu "Rīgas" koncertzālei, kura mērķis ir panākt tā atzīšanu par prettiesisku.

Millers akcentēja, ka patlaban koncertzāle "Rīga" jau ir uzvarējusi vienu tiesvedību. Ņemot vērā to, ka koncertzāles "Rīga" prasība apmierināta daļēji, viņš šo lēmumu pārsūdzējis. Viņš skaidroja, ka šī tiesvedība bijusi saistīta ar nesamaksātiem rēķiniem un savā spriedumā tiesa nolēmusi, ka LZA rēķini ir jāsamaksā, norādot, ka, nesamaksājot rēķinus, LZA ir centusies nepamatoti iedzīvoties uz koncertzāles "Rīga" rēķina.

"Pirmais strīda cēlonis starp LZA un koncertzāli "Rīga" bija fakts, ka LZA atteicās apmaksāt komunālos pakalpojumus. Mūsu līgumā rakstīts, ka LZA drīkst izmantot zāli bez nomas maksas, taču nekas tur nebija minēts, ka man jāpiemaksā par LZA patērēto elektrību, siltumu un ūdeni," stāstīja Millers, piebilstot, ka jau sākumā ar LZA izrunāts, ka Zinātņu akadēmija šīs lietas pati arī apmaksās. Pēc pirmajiem diviem pasākumiem LZA par komunālajiem pakalpojumiem esot norēķinājusies, bet pēc tam LZA valde nobalsojusi, ka par to nav jāmaksā, jo līgumā par to nav rakstīts.

"Tas arī bija mūsu pirmais strīdu cēlonis, jo mēs uzskatījām, ka LZA ir jāmaksā, savukārt viņi uzskatīja, ka tas viņiem nav jāmaksā. Tiesa pateica, ka LZA ir jāmaksā. LZA tiesas sprieduma izpildi kavēja līdz pēdējam, bet beigās bija spiesti izpildīt to, ko tiesa nolēma," sacīja koncertzāles "Rīga" vadītājs.

Millers vērsa uzmanību arī uz to, ka pret LZA ir sākts kriminālprocess par radiatoru zādzību. Koncertzāles vadītājs uzsvēra, ka tieši viņam veltītie pārmetumi par it kā veikto radiatoru zagšanu bija viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ LZA uzteica līgumu "Rīgas" koncertzālei.

LZA ģenerālsekretārs Valdis Kampars novembrī notikušajā rudens pilnsapulcē, klātesošos iepazīstinot ar esošo situāciju saistībā ar "Rīgas" koncertzāli, klāstīja, ka 2014. gada februārī Millers piedāvāja koncertzāles "Rīga" projektu, piedāvājot nodrošināt pilnu finansējumu renovācijai un veikt zāles atjaunošanu koncertdarbībai, pieļaujot, ka LZA vismaz astoņas reizes gadā šajā zālē varētu rīkot savus pasākumus.

Kampars stāstīja, ka Millera piedāvātais projekts likās pietiekami interesants, tādēļ LZA prezidents Ojārs Spārītis atbalstīja sarunu sākšanu un lietu pārvalde sagatavoja pirmo līgumu, kur koncertzālei "Rīga" tika izvirzīta nopietna prasība - jāparāda, ka to rīcībā ir finansējums šādu pasākumu realizēšanai. Līgums netika parakstīts no koncertzāles "Rīgas" puses, tomēr 29. aprīlī Spārītis parakstīja vienošanos, kas atļāva sākt remontdarbus bez līguma noslēgšanas.

"Jāsaka, ka šī atļauja tika parakstīta bez saskaņošanas ar LZA valdi vai citu organizāciju, kas akadēmijā atbildīga par tiem procesiem, kas notiek akadēmijas teritorijā," klāstīja Kampars. Viņš atzina, ka gan LZA valde, gan prezidijs atbalsta līguma pārtraukšanu ar koncertzāli "Rīga", taču LZA valde nav tiesīga līgumu ar koncertzāli "Rīga" pārtraukt, jo to parakstījis prezidents Spārītis.

Savā runā LZA ģenerālsekretārs pieļāva, ka Millers labi izstudējis Latvijas likumdošanas iespējas, pretrunas un iespējas ilgi risināt šos jautājumus, taču IZM kam tādam īsti nebija sagatavojusies. "Maz varētu atrast valsts iestādes, kas būtu sagatavotas, lai risinātu šādus jautājums ar cita tipa uzņēmēju, nekā līdz šim pierasts sadarboties," pauda Kampars.

LETA jau vēstīja, ka LZA īstenojusi iepriekš izteikto brīdinājumu un no 1. janvāra atslēgusi elektroenerģijas pievadi koncertzālei "Rīga" Neskatoties uz to, koncertzāles vadītājs cerēja nodrošināt iepriekš ieplānoto pasākumu un izrāžu norisi, izmantojot ģeneratorus.

Tomēr LZA vadība nav devusi piekrišanu alternatīvam elektrības pieslēgumam koncertzālei, līdz ar to koncertzāli nav iespējams pieslēgt elektrībai, aģentūrai LETA pastāstīja "Sadales tīkla" komunikācijas speciāliste Tatjana Smirnova. Smirnova skaidroja, ka šāda pieslēguma veikšanai ir nepieciešama ēkas īpašnieka atļauja, kas nav saņemta.

Tikmēr koncertzāles vadītājs Juris Millers teica, ka saskaņā nomas līgumu, šāda atļauja neesot bijusi nepieciešama. "Teritorija no fasādes uz Gogoļa ielas pusi, kur atradās visi kabeļi, ir "mūsu teritorija"," pauda Millers. Millers norādīja, ka pirmdien, 4.janvārī, vērsīsies tiesā ar pieteikumu par prasības nodrošinājumu. Viņš cer trīs dienu laikā saņemt tiesas lēmumu.

Jāpiebilst gan, ka LZA jūlija beigās lauza telpu nomas un lietošanas līgumu ar koncertzāli "Rīga", to pamatojot ar telpu nomas un siltumenerģijas parādiem. LZA vairākkārt pieprasījusi atbrīvot telpas, tomēr koncertzāle "Rīga" turpina veikt saimniecisko darbību un organizēt koncertus. Līguma laušana gan vēl jāvērtē tiesai.

Abi šajā nedēļas nogalē plānotie pasākumi koncertzālē "Rīga" ir atcelti. Vakar plkst.19 koncertzālē "Rīga" plānotā izrāde "Boyband" ir pārcelta uz 28.janvāri. Tāpat tiks pārcelta šodien plkst.18 plānotā izrāde "Mazais princis". Pagaidām gan nav zināms uz kuru datumu.