"Atrodoties uz kalna, tiek bojātas projekta rezultātā radītās vērtības - īpaši virsējais māla slānis, kas aizsargā no turpmākas piesārņojuma izplatīšanās. Projekta nosacījumi paredz, ka piecus gadus kalnā nedrīkst veikt nekādas darbības, un, ja šie nosacījumi netiek ievēroti, pašvaldībai var tikt piemērotas sankcijas," komentējot kalna izmantošanu ziemas priekiem norādīja Vilemsons.
Noslēgtais līgums ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM) par rekultivācijas projekta īstenošanu paredz, ka Rīgas domei jāsaglabā projekta rezultāti piecus gadus pēc tā īstenošanas.
Tas nozīmē, ka pašvaldībai jānodrošina, lai visi projekta laikā izveidotie objekti tiek saglabāti tādā veidā, kādi tie ir radīti, tostarp atkritumu kalns un tā pretfiltrācijas slānis - māls, kas nodrošina, ka lietus ūdeņi nenonāk atkritumu kalnā un neveido jaunu piesārņojumu.
Tāpat pašvaldībai jānodrošina, ka tiek saglabāti grāvji un žogs ap atkritumu kalnu, pieci monitoringa urbumi, 10 liepas, informatīvās zīmes u.c.
Pašlaik iedzīvotājiem tiek skaidrots, ka kalnā atrasties nav atļauts, un pašvaldība aicina iedzīvotājus nelauzties iežogotajā teritorijā.
"Ja situācija nemainīsies, pašvaldība meklēs risinājuma variantus, iespējams, piesaistot pašvaldības policiju," minēja Vilemsons.
Vienlaikus pašvaldībā apliecināja, ka no vides veselības viedokļa kalns nekādus riskus iedzīvotāju veselībai nerada, jo atkritumi ir iekapsulēti.
Taču, tā kā kalnam apkārt ir izveidots žogs, izmantojot teritoriju pašlaik neakceptētām ziemas aktivitātēm, iedzīvotāji var gūt traumas, tajā ietriecoties.
"Pašlaik kalns nav paredzēts nekādām aktivitātēm un līdz ar to atbilstoši aprīkots un pieskatīts, lai mazinātu iespējamo atpūtnieku traumatismu, kā arī nodrošinātu operatīvu rīcību nelaimju gadījumos," skaidroja Vilemsons.
Tikmēr Valsts vides dienests (VVD) pauž bažas, ka ziemas prieku dēļ Deglava ielas rekultivētās izgāztuves pārsegums atkusnī varētu tikt bojāts.
"Gaisa temperatūrai paaugstinoties virs 0 grādiem pēc Celsija, sniega kušanas ūdeņiem bagātināto kalna virskārtu iespējams sevišķi viegli sabojāt," pavēstīja VVD sabiedrisko attiecību speciāliste Jūlija Ņikitina, uzsverot, ka pašvaldībai ir jānodrošina kalna virskārtas seguma ūdensnecaurlaidība un atbilstoša biezuma saglabāšana.
VVD aicina Rīgas pilsētas pašvaldību izmantot visus pieejamos līdzekļus, lai nepieļautu nepiederošu personu iekļūšanu teritorijā.
Pašlaik saistībā ar kalnu ir samazināti iespējamie vides piesārņojuma riski, taču, lai šī teritorija arī nākotnē neradītu papildu riskus un neapdraudētu apkārtējos iedzīvotājus, jānodrošina tās nepieejamība atkusnī līdz brīdim, kad Deglava ielas kalna virskārtas segums būs pietiekami nostiprināts ar veģetācijas palīdzību, klāsta VVD. Tas varētu prasīt vienu līdz divus gadus.
Jau vēstīts, ka, neskatoties uz aizlieguma zīmi, galvaspilsētas iedzīvotāji brīvdienās ziemas priekiem izmantojuši jauno kalnu, kas izveidots bijušās izgāztuves vietā Augusta Deglava ielā.
Rīgas mērs Nils Ušakovs (S) sociālajā tīklā "Facebook" vēsta: "Slēgtie vārti pie jaunā kalna, kas atrodas bijušās izgāztuves vietā Deglava ielā, noturējās tieši līdz pirmajam putenim. Savukārt zīme "Ieeja aizliegta" tika uztverta kā "Laipni lūdzam, tikai ragavas paņemiet līdzi"."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
